misc - 482
Foto: AP/Scanpix

Par uzticības reitinga kritumu Saeimai, Ministru kabinetam un partijām aptaujātie politiķi ir nedaudz atšķirīgos ieskatos, kā iemeslus minot gan valdības krīzi, gan lēmumu uzņemt patvēruma meklētājus.

Reitingu kritums Saeimai, valdībai un par tās vadīšanu atbildīgajai partijai "Vienotība" skaidrojams arī ar ieilgušo valdības krīzi, un "Vienotības" atbalstītāju skaits sarucis arī šajā politiskajā spēkā redzamo negāciju dēļ, sacīja Saeimas deputāts Anrijs Matīss (V).

Tāpat problēma ir, ka politiķi nepietiekami runā par veicamajiem darbiem, kas ir svarīgi sabiedrībai, un iedzīvotājiem arī apnicis kārtējo reizi dzirdēt informāciju, kurš ar ko atkal sakašķējies. "Ir jāsāk strādāt," uzsvēra Matīss, norādot, ka nepieciešams turpināt konsekventi palielināt minimālo algu. Šogad sperts solis pareizajā virzienā, ieviešot diferencēto neapliekamo minimumu, skaidroja politiķis, un šāds rīcībpolitikas virziens ir jāsaglabā.

Veidojot jauno valdību, koalīcijas partneriem jāvienojas par politiku attiecībā uz iespēju veikt reģionālo reformu, kā arī par risinājumu panākšanu, uzlabojot tiesiskumu. Pēdējā jomā nepieciešams uzlabot iedzīvotāju dzīvi, risinot tādas problēmas kā ilgie tiesas procesi un neizprotamie spriedumi, pauda Matīss, norādot, ka sarežģījumus tieslietu sfērā iedzīvotāji vērtē arī kā valdības neizdarību.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš norādīja, ka, lai spriestu par popularitātes krituma iemesliem, nepieciešams iepazīties ar aptaujā uzdotajiem jautājumiem. Taču viens no iemesliem varētu būt kādi no pagājušajā gadā pieņemtajiem lēmumiem, piemēram, tika apstiprināta patvēruma meklētāju uzņemšana no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai gan sabiedrības vairākums to neatbalstīja. Šo rīcību atbalstīja "Vienotība", bet VL-TB/LNNK iestājās pret šādu soli, taču ar savu viedokli palika mazākumā, atgādināja Bērziņš.

Politiķis norādīja, ka, lai risinātu reitinga kritumu, jāpaveic vairāki uzdevumi - jāizveido jaunā valdībai, kurai jādefinē svarīgās prioritātes. Bez aizsardzības jomas par prioritāti jānosaka arī demogrāfija un, strādājot pie budžeta jautājumiem, jāievēro arī uzņēmēju intereses, tāpat nedrīkst pieļaut liberālāku nostāju patvēruma meklētāju uzņemšanā - ir jāpozicionējas, ka vēl papildus šīs personas netiks uzņemtas.

Kā ziņots, Latvijas iedzīvotāji vismazāk uzticas politiskajām partijām, Saeimai un Ministru kabinetam, kuri pērn piedzīvojuši ļoti būtisku reitinga kritumu, atsaucoties uz SKDS pērn decembrī veikto pētījumu, vēsta "Neatkarīgā".

Zemākā uzticēšanās bijusi vērojama partijām, kuru uzticības reitings bijis mīnus 72,4 punkti, Saeimai - mīnus 60,8 punkti, valdībai - mīnus 54,5 punkti. Politisko institūciju reitingi pašlaik nav paši zemākie pēdējo piecu gadu laikā, jo krīzes karstumā 2010.gadā tām uzticējās vēl mazāk, tomēr valdības krīzes laikā tie bijuši daudz zemāki nekā 2014.gadā. Partiju negatīvais reitings 2010.gadā bijis mīnus 79,4 punkti, tad tas līdz 2014.gadam uzlabojies un sasniedzis mīnus 63,2 punktus, taču pērnā gada izskaņā atkal būtiski nokrities.

Līdzīgi arī Saeimai zemākais reitings bijis 2010.gadā, kad tās negatīvais reitings bijis mīnus 83,4 punkti, pērn tas sasniedzis mīnus 44,9 punktus, bet šogad atkal krities. Valdības reitings 2010.gadā bijis mīnus 69,6 punkti, pērn sasniegti jau mīnus 37,5 punkti, bet šogad piedzīvots dramatisks kritums.

Kā ziņots, "Vienotība" no 12,3% gada sākumā atbalstu sev samazinājusi uz 6% decembrī, liecina laikrakstā "Diena" publicētie pētījumu centra SKDS dati.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!