Rozenbergas plusi postenim LI - līdzšinējā pieredze un svešvalodu zināšanas, norāda ministrija  (13)

Vaicāts, kādēļ Rinkēvičs apstiprināšanai LI direktora amatā virza tieši Rozenbergu, Drēģeris vien atkārtoja jau iepriekš ministrijas pausto informāciju, ka ministrs lēmumu pieņēmis, balstoties uz LI direktora amata pretendenta vērtēšanas komisijas rakstisku ieteikumu un konsultējoties ar līdzšinējiem LI direktoriem - Vairu Vīķi-Freibergu, Ojāru Ēriku Kalniņu (V) un Karinu Pētersoni.

Tāpat viņš atgādināja, ka Rozenbergas izglītība, līdzšinējās darba gaitas un pieredze Eiropas kultūras galvaspilsētas nodibinājumā "Rīga 2014", kā arī darbs Valsts prezidenta kancelejā preses sekretāres un Komunikācijas dienesta vadītājas amatā, tostarp vairāku svešvalodu zināšanas, ir vērtējami pozitīvi, lai izraudzītā pretendente turpmāk sekmīgi varētu pildītu LI direktores amatu.

Drēģeris gan neatbildēja uz jautājumu, kādas darbu prioritātes un redzējums par institūta attīstību tiek sagaidīts no Rozenbergas jaunajā amatā, vien lakoniski norādot, ka ministra tikšanās laikā ar Rozenbergu tika pārrunāts arī redzējums par Latvijas tēla pozitīvas starptautiskas atpazīstamības veicināšanu, gatavojoties Latvijas simtgadei.

Plānots, ka Ministru kabinets tuvākajās sēdēs skatīs jautājumu par LI direktores apstiprināšanu amatā. Jaunajam LI direktoram darbs jāuzsāk no šā gada 1.marta, iepriekš informēja Ārlietu ministrijā.

Rozenberga no 1998. līdz 2007.gadam strādāja par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas preses sekretāri un Komunikācijas dienesta vadītāju. No 2008.gada strādāja pie Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas projekta, bija nodibinājuma "Rīga 2014" programmu vadītāja. Tāpat 2007.-2008.gadā bija Vispārējo Latviešu dziesmu un deju svētku preses sekretāre un Latvijas 90-gades svinību darba grupas konsultante.

Rozenberga 2007.gadā beigusi "Die Zeit" fonda Pasaules Jauno līderu Buceriusa skolu. Viņai ir humanitāro zinātņu maģistra grāds, kas iegūts Latvijas Universitātē. Viņa strādājusi par žurnālisti Latvijas Radio, par radio speciālkorespondenti Igaunijā. Šobrīd viņa pilda Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) preses sekretāres pienākumus.

Komisijai līdz šā gada 5.janvārim bija jāiesniedz ārlietu ministram rakstisks ieteikums par pretendenta, kas vislabāk atbilst ierēdņa amata aprakstā izvirzītajām prasībām, iecelšanu amatā. No sešiem pretendentiem komisija Rozenbergu atzina par piemērotāko kandidatūru LI direktora amatam.

Lai pretendētu uz šo amatu, bija jābūt maģistra grādam, vismaz trīs gadu darba pieredzei vadošā amatā un sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem. Tāpat tika prasīta arī pieredze sabiedrisko attiecību jomā, izpratne par Latvijas diplomātisko un konsulāro dienestu, valsts pārvaldes darbības pamatprincipiem, budžeta plānošanu un administratīvo procesu iestādē. Pretendentiem bija jābūt C1 līmeņa angļu valodas zināšanām un vienas Eiropas Savienības dalībvalsts valodas vai ANO darba valodas zināšanām vismaz B2 līmenī.

Kopā ar pieteikuma dokumentiem bija jāiesniedz arī redzējums par institūta prioritātēm un attīstību.

Pati atlase notika trīs kārtās. Pirmajā kārtā konkursa komisija izvērtēja iesniegtos dokumentus un pretendenta atbilstību obligātajām prasībām. Otrā jeb mutiskā daļa bija komisijas un pretendenta saruna par motivāciju, valsts pārvaldes vērtībām, zināšanu pārbaude par valsts pārvaldes darbību un iestādes pamatprincipiem, kā arī pretendenta vīzijas prezentēšana par institūta nākotnes prioritātēm.

Trešajā kārtā neatkarīgi personālvadības speciālisti vērtēja pretendentu vadības kompetences - stratēģisko redzējumu, pārmaiņu vadību, darbinieku motivēšanu un attīstīšanu, organizācijas vērtību apzināšanos, orientāciju uz attīstību.

LI līdzšinējā vadītāja Karina Pētersone pameta šo amatu, jo oktobrī sāka pildīt Saeimas ģenerālsekretāra amata pienākumus.

Kopš 2012.gada marta LI ir valsts tiešās pārvaldes iestāde, kas atrodas ārlietu ministra pārraudzībā.