Sabiedrība par atklātību "Delna" pagājušajā gadā par 100 000 eiro jeb nepilniem 680 eiro kvadrātmetrā pārdevusi tai piederošo 148 kvadrātmetru dzīvokli normālā stāvoklī Rīgas centrā, Aleksandra Čaka ielā, ceturtdien vēstī laikraksts "Diena", norādot, ka cena ir nesamērīgi zema Rīgas centram.
"Prasītā cena – gandrīz 1000 eiro kvadrātmetrā – aptuveni atbilda zemākā līmeņa tirgus cenai ciešamā stāvoklī esošam centra dzīvoklim," raksta "Diena". Atsaucoties uz uzņēmuma grupas "Balts" speciālista Aigara Zariņa teikto, laikraksts raksta, ka "vidējā cena ir ap 1000 eiro, bet ļoti labā stāvoklī – pat līdz 3000–4000 eiro kvadrātmetrā. Savukārt uzņēmums "Nira" fonds laikrakstam minējis, ka 1500 līdz 3000 eiro kvadrātmetrā ir cenu līmenis pērn šādiem dzīvokļiem
Pārdodot dzīvokli par 100 000 eiro, tas oficiāli pārdots krietni zemāk pat par viszemāko tirgus cenu. Turklāt pārdevēji izrādījušies gatavi pārdot savu īpašumu par cenu, kas bijusi par gandrīz trešdaļu zemāka nekā prasītā, vēstī laikraksts.
Vēl kāds nekustamo īpašumu nozares pārstāvis laikrakstam paudis viedokli, ka "ja redzu šādas cenu dīvainības darījumā, ko veikuši parasti cilvēki, faktiski nav divu domu – darījums ir bijis par būtiski lielāku summu, jo neviens jau pasaulē nav labdaris, bet dažādu apsvērumu dēļ daļa summas ir maksāta skaidrā naudā un valstij nav uzrādīta".
"Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata rāda, ka tieši "Delna" šo dzīvokli iegādājusies 2004. gada maijā – tātad vēl pirms nekustamo īpašumu buma kulminācijas – un 11 gadu vēlāk pārdevusi. Turklāt, ja tic oficiāli deklarētajām summām, dzīvoklis pārdots ar zaudējumiem: 2004. gadā "Delna" to iegādājusies par 118 000 eiro, bet pārdevusi, kā minēts, oficiāli par 100 000 eiro," ziņo laikraksts.
Laikraksts norāda, ka "Delna" nav izrādījusi nekādu vēlmi publiski sniegt detalizētu un caurredzamu informāciju par savu nekustamā īpašuma darījumu. Turklāt reizē ar tirgus cenām neatbilstošo oficiālo darījuma summu papildu aizdomas radot arī pretrunas organizācijas direktora Gundara Jankova skaidrojumos.
"Pirmkārt, mēs to cenu nenolaidām, to cenu banka nolaida, jo tas [dzīvoklis] faktiski mums bija kredītā," laikrakstam skaidrojis Dienai Jankovs. Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata rāda, ka uz dzīvokli patiešām bijušas reģistrētas divas hipotēkas par labu "Swedbank", aizdevuma summu palielinot līdz pat 126,8 tūkstošiem latu (180,7 tūkstoši eiro) un noteicot bankas prasījuma maksimālo summu 177,6 tūkstošu latu (253 tūkstoši eiro) apmērā, raksta laikraksts.
"Taču izrādās, ka Jankova apgalvojums par banku, kas "nolaida cenu" un "realizēja ķīlu", neatbilst patiesībai – "Swedbank" apliecina, ka "banka nav organizējusi vai veikusi šādu darījumu". Par šo apliecinājumu arī faktiski nav šaubu – zemesgrāmatas informācija neliecina, ka banka pret "Delnu" būtu veikusi kādas piespiedu darbības," raksta "Diena".
Vēlāk Jankovs paziņojis, ka esot pārprasts un organizācijas vadītāja "jaunā versija" liecina, ka pārdošanai esot tikai saņemta bankas atļauja. Vienlaikus Jankovs atkārtoti norādījis, ka dzīvokļa cena bijusi jau minētie 100 000 eiro.
Laikraksts noskaidrojis, ka persona, kas pērn dzīvokli iegādājusies, ir mirusi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
