Pie Pļavnieku 'atkritumu kalna' turpmāk dežūrēs Pašvaldības policija  (100)

Jau ziņots, ka, palielinoties sniega daudzumam, rīdzinieki ignorējuši pašvaldības aizliegumu atrasties uz minētā kalna. Pēc projekta pabeigšanas piecus gadus ir aizliegts apbūvēt šo kalnu, un vismaz tuvāko gadu to nav ļauts izmantot arī ziemas priekiem. Teritorijā izvietotas attiecīgas aizlieguma zīmes, taču iedzīvotājus tas nav atturējis izmantot kalnu nobraucieniem ar kamaniņām.

Uz šo vakaru arī pārcelta iepriekš ar "Facebook" starpniecību iedzīvotāju organizētā lielizmēra sniegavīra velšana. Iedzīvotāji to vēlas velt kalna galā, taču Ušakovs jau iepriekš komentārā norādījis, ka tas nav atļauts un aicinājis to darīt nogāzē.

Rīgas dome arī izsūtījusi paziņojumu medijiem, norādot iemeslus, kādēļ uz kalna pašreiz nav atļauts atrasties. "Bijušās izgāztuves vietā radītais veidojums izskatās pēc kalna. Bet patiesībā tā ir sarežģīta inženiertehniska būve, ko veido 900 000 kubikmetru atkritumu. Un tādēļ ir četri ļoti vienkārši iemesli, kāpēc šoziem braukt un slidināties no kalna nedrīkst," skaidrots paziņojumā.

Pirmkārt, kalnā ir ierīkoti daudzi tehniskie grāvji ar akām un pieci speciālie urbumi. Tas viss ir nepieciešams, lai uzraudzītu, kas notiek atkritumu kalna iekšienē, skaidro domē. "Bērns, kurš braukājas no kalna, protams, nevar izraisīt nobrukumu vai iebrukt (pa šo kalnu brauca pat traktori ar lāpstām), bet gūt traumas, piemēram, uz lūkām, var pavisam viegli," teikts paziņojumā.

Tāpat uz kalna nevar atrasties, jo saskaņā ar projekta prasībām kalns sākotnējā stadijā ir jāierobežo. Var uz laiku atvērt vārtus, bet žogu pat uz brīdi noņemt nedrīkst.

Tas nozīmē, ka, ņemot vērā kalna augstumu, braucienā no kalna var viegli sasniegt tādu ātrumu, ka nopietna trauma, saduroties ar žogu, ir neizbēgama.

Treškārt, atkritumu kalns ir pārklāts ar īpašu 50 centimetru biezu māla slāni, kurš darbojas kā "dabiskas un drošas aizsargbruņas". "Bet ar vienu noteikumu - ir nepieciešams laiks, lai slānis atbilstoši tehnoloģijai varētu sacietēt. Tam vajadzīgs vismaz gads. Ja kalns tiek izmantots kā masu izklaides un sportisko aktivitāšu vieta, nesen uzklātais māla slānis var pavisam ātri tikt sabojāts. Bojātās vietas būs jāklāj no jauna. Bet tas nozīmē ne tikai papildu izdevumus. Tas nozīmē, ka viss atkal būs jāsāk skaitīt no nulles. Un termiņš, kad kalnu varēs sākt izmantot pilnībā, ar katru remontu pārbīdīsies tālāk," skaidrots paziņojumā.

Kā ziņots, 18. decembrī bijušās izgāztuves vietā Deglava ielā atklāts no atkritumiem sapresētais kalns. Tas izbūvēts Deglava ielas izgāztuves rekultivācijas projekta gaitā.

Deglava ielas izgāztuves rekultivācijas tehniskā projekta izstrādi, autoruzraudzību veica SIA "SCO Centrs", būvdarbus - SIA "Merks" un apakšuzņēmējs SIA "Valkas meliorācija", bet būvuzraudzību - SIA "Geo Consultants". Projekta kopējās izmaksas ir 8,16 miljoni eiro, no kuriem pusi finansē Rīgas dome, bet otru pusi - Eiropas Savienības Kohēzijas fonds. Projekta tehniskās, administratīvās un finanšu vadības uzraudzību nodrošināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.