Smoga laikā neviena institūcija nevar pateikt, kāda ir putekļu koncentrācija Rīgā  (75)

Citu valstu galvaspilsētās putekļu daudzumu mēra vairākas novērojumu stacijas, bet Rīgā patlaban nedarbojas neviens no mērītājiem, un atbildīgās institūcijas aizbildinās ar tehniskām problēmām.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) informē, ka to vielu koncentrācija gaisā, kuru daudzumu mēra centra iekārtas, saglabājas normas robežās, savukārt bīstamākā piesārņojuma - sīko putekļu - koncentrāciju mēra Rīgas dome.

Rīgas dome ziņo, ka informācija par putekļu daudzumu galvaspilsētā nav pieejama tehnisku iemeslu dēļ, jo novērojumu stacijā Krišjāņa Valdemāra ielā notiek mēraparāta remonts.

Dati no šīs novērojumu stacijas nav pieejami jau vairākus mēnešus. Iepriekš, kad dati pienāca, tie uzrādīja regulāru normu pārsniegumu - putekļu daudzumus Rīgā bieži vien vairākas reizes pārsniedza pieļaujamo lielumu.

Sīko daļiņu PM10 un PM2.5 koncentrāciju gaisā vajadzētu mērīt arī Valsts Vides dienestam, bet arī šie dati tehnisku iemeslu dēļ nav pieejami jau kopš pērnā gada maija.

Eiropas Komisija jau daudzus gadus ir aizrādījusi, ka gaisa kvalitāte Rīgā ir nepieļaujami slikta. Pētījumi apstiprinājuši putekļu izteikti negatīvo ietekmi uz veselību. Gaisā esošās cietās daļiņas palielina saslimstību ar plaušu vēzi, astmu, sirds un asinsvadu slimībām, izraisa pāragru nāvi un pasliktina jaundzimušo veselības rādītājus.

LVĢMC speciālisti skaidro, ka smacenis radies, jo vēja ātrums pēdējās dienās bijis neliels, un tas nav ļāvis piesārņojumam izkliedēties. Smogu pastiprina autotransporta izplūdes gāzes un intensīva kurināmā izmantošana. 100-200 metru augstumā virs Rīgas saglabājas spēcīgs inversijas slānis, kas kavē gaisa masu apmaiņu. Tuvākajās dienās prognozēta situācijas uzlabošanās un piesārņojuma mazināšanās.

Latvijas plašsaziņas līdzekļos nereti tiek pieminēts smogs Ķīnā, bet šajās dienās Rīgā gaisa kvalitāte varētu būt krietni sliktāka nekā Ķīnas galvaspilsētā Pekinā, kur gaisa kvalitātes indekss pēdējās dienās caurmērā nav pārsniedzis 100, kas nozīmē labu līdz vidēju gaisa kvalitāti.

Dati no Lietuvas pilsētām liecina, ka gaisa kvalitāte aukstajās dienās ir vidēja līdz ļoti slikta - gaisa kvalitātes indekss regulāri pārsniedz 100 un reizēm pat 200. Vēsturiskie dati liecina, ka gaisa kvalitāte Rīgā mēdz būt daudz sliktāka nekā Lietuvas lielajās pilsētās.