Ziemassvētku svelmi ātri nomainīja Gadu mijas spelgonis. Tik ātri, ka tam nebija gatava ne Rīgas dome, ne Latvijas ceļu apstāvētāji. Pat strazdi, kas jau bužināja spalvas, cerot uz pārošanos, jutās pārsteigti. Toties gājēji un autobraucēji varēja izbaudīt sen gaidītos slidināšanās priekus. Uz slidenām virsmām rokas lauž pat olimpiskie čempioni, teica ceļu kaisītāji, kam motori vēl tikai iesildījās un sāls, ar ko iesālīt ielas, kokus un apavus, vēl nebija atvests no Soļigorskas, Soļikamskas un Soļnije Jamy. Gan jau līdz Jāņiem sniegs nenoturēsies. Bet daļa autobraucēju jau jutās kā Jāņos, un brauca it kā sniega nebūtu, it kā grāvji ar vākiem un koki uz riteņiem, un citi auto no porolona un tikai lamāja valdību, kuras īsti vairs nebija...
Ciblā arī pa tukšo
Raimonds - tas, kurš prezidents, sievai neredzot, kartē nosvītroja visas salas un atpūtai atstāja vien neapdzīvotu teritoriju Kāla ezerā. Bija jāpierod, jo pēdējā laikā Latvijas politiskā elite pa kālu vien bradāja. Jaunlaimdotas meklējumos gada pirmais vējelis Vējoni aizpūta pat uz tālo Ciblu. Viņš tur vēlējās atrast Raimondu, jo šobrīd Latvijā nav labāka vārda - viņš pats, Bergmanis, Graube, un visupirms jau Pauls, kam dzimenē Raimonds kā jau Raimondam pasniedza savu Cildinājuma rakstu Nr.1. "Būtu labāk sivēnu atnesis," nopukojās Pauls un nolika jubilejas honorāru Trasta komercbankā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
