Laikraksts "Diena" 1991. gada 19. janvārī:
Dezinformācija tiek inspirēta
Ilmārs Punka
"Mēs vairākkārt, lai radītu paniku, esam zvanījuši uz Latvijas radio un televīziju un devuši sagrozītu informāciju par notikumiem Rīgā," "Dienai" teica kāds Vislatvijas sabiedriskās glābšanas komitejas darbinieks, kurš vēlējās, lai viņa vārds paliktu neminēts.
Šis cilvēks pastāstīja, ka zvani tika izdarīti no telefona automātiem, nosaucot izdomātus uzvārdus. Viņš arī teica, ka praktiski vienmēr viņu dotā informācija ir izgājusi ēterā.
"Mēs šādu informāciju esam devuši arī vairākām valsts iestādēm."
Maskavas delegācija
Uģis Vidauskis
"Lai iegūtu patiesu un objektīvu informāciju par situāciju Latvijā, šodien (18. janvārī) LR parlamentu apmeklēja nule kā ieradusies Maskavas pilsētas padomes deputātu delegācija 6 cilvēku sastāvā.
Deputāts Vadims Hvatikovs, Maskavas TDP vārda brīvības pastāvīgās komisijas dalībnieks "Dienai": "Vēlamies iepazīties ar iespējami plašāku Latvijas politiskās dzīves spektru."
ASV izdotais laikraksts "Laiks" 1991. gada 19. janvārī:
Neparastas cūku bēres Ļeņingradā
"Runa un ziņas par mafijas veida nedarbiem, noziegumiem un slepkavībām brīvajā pasaulē, it sevišķi Ziemeļamerikas kontinentā, nevienu vairs nepārsteidz un tās tiek pieņemtas, kā parastas un neiznīcināmas parādības.
Ja tas tā notiek Padomju Savienībā ar 4 miljoni lielu armiju un neiedomājami stipriem un vareniem čekistu spēkiem, tad par mafijas darbību ir arī interesanti palasīt. Tā vienā no pēdējiem "Rīgas Balss" numuriem ir ievietots interesants raksts par cūku bērēm, kas notikušas Ļeņingradā.
Neskatoties uz to, ka bijušais Valsts drošības komisijas ģen. O. Kalugins izteicis brīdinājumu tautai, ka bads un aukstums nožņaugšot visas reformas, ultrakonservatīvie spēki, pretodamies Gorbačova tikko jaunieviestai sistēmai, apzināti organizē badu. Šo faktu apstiprina ne tikai nesenais notikums Ļeņingradā, bet arī pirms pāris dienām paziņojums televīzijā, ka laukos izgāzts 3 tonnu liels vezums ar labām žāvētām desām.
Kāds siguldietis, gribēdams pārdot savas cūkas gaļu pēc iespējas dārgāk, to iekrāvis vezumā un aizvedis uz Ļeņingradu uz tirgu, kur vispār gaļas trūkums ir ļoti jūtams. Tur pie siguldieša pienākuši vairāki labi ģērbti cilvēki un, uzzinājuši, ka viņš pārdod cūkas gaļu, jautājuši, cik pārdevējs vēlētos par visu vezumu. Bez mazākās kaulēšanās neparastie pircēji arī nopirkuši visu vezumu un samaksājuši tūdaļ arī skaidrā naudā. Siguldietis ieguvis par savu cūku 1500 rubļu un bijis par to ļoti apmierināts.
Jaunie cūkas īpašnieki lūguši laucinieku, lai viņš aizved cūku uz viņu norādīto vietu un solījuši arī par to labu samaksu. Pārdevējs piekritis un vedis cūku tur, kur pircēji vēlējušies.
Bet siguldieša pārsteigums bijis bezgala liels, kad norādītā vieta izrādījusies mežs un tā, pa šauru meža ceļu vedēji nonākuši pie kādas svaigi izraktas bedres, kur vedējus jau gaidījuši vēl citi cilvēki. Tikko cūka atvesta, tā tūdaļ iemesta izraktā bedrē un bedre aizbērta. Par Šādu pakalpojumu - cūkas "pievešanu mājās", izpalīdzīgais laucinieks vēl saņēmis papildus 30 rubļus un braucis uz mājām. Pirms šo vietu mežā atstājis, viņš vēl paguvis ievērot, kā šādu, svaigi izraktu bedru tur bijis daudz un daudzas bijušas jau aizbērtas."