Sabiedrībai ir jāzina, vai Valsts prezidents ir spējīgs pildīt savus amata pienākumus, taču precīzu diagnozi par viņa saslimšanu nav nepieciešams publiskot, portālam "Delfi" pauda Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras vadītāja juridisko zinātņu doktore Annija Kārkliņa.
Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis ar vīrusa infekciju pirmdien nogādāts Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā "Gaiļezers". Pirmdienas pēcpusdienā viņa veselības stāvoklis tika raksturots kā apmierinošs, un viņam nozīmēta ārsta uzraudzība. Prezidents turpina pildīt savus pienākumus, bet ir atcēlis šonedēļ plānotās tikšanās, portālam "Delfi" apstiprināja viņa padomnieks Gusts Kikusts. Sīkāku informāciju par prezidenta veselības stāvokli Kikusts nesniedza.
Kā sacīja Kārkliņa, iedzīvotājiem ir svarīgi zināt, vai prezidents ir spējīgs pieņemt valstiski svarīgus lēmumus, taču arī viņam "ir jābūt kaut kam privātam".
Lēmumu par to, cik daudz informācijas par savu veselības stāvokli atklāt, pieņem pats prezidents.
Lai gan likuma "Par valsts noslēpumu" 5. pantā teikts, ka ziņām par valsts vadītāju veselības stāvokli nevar tikt piešķirts valsts noslēpuma statuss, vienlaikus pastāv arī "Fizisko personu datu aizsardzības likums", saskaņā ar kuru dati par veselību uzskatāmi par sensitīvu informāciju.
Taujāta par to, vai šie likumi nenonāk pretrunā un nav precizējami, jo viens likums noteic, ka informācija ir jāsniedz, bet otrs liedz atklāt konkrētas ziņas, Kārkliņa atbildēja noliedzoši, sakot, ka "veselības stāvoklis nav tik plaši interpretējams." Viņa gan uzsvēra, ka ir nepieciešams sabiedrību informēt par to, cik ilgi slimība aizkavēs prezidenta ierasto darbu ritumu un to, cik smaga tā ir.
Arī Valsts prezidenta preses padomnieks, atsaucoties uz likumu "Par valsts noslēpumu" portālam "Delfi" norādīja, ka sabiedrībai tiek sniegtas ziņas par Vējoņa veselības stāvokli, taču precīza diagnoze un ziņas par ārstnieciskajām manipulācijām nav izpaužamas saskaņā ar jau minēto "Fizisko personu datu aizsardzības likumu".
Vaicāta, vai likumos būtu nepieciešams precīzāk noteikt informācijas apmēru, ko sabiedrībai drīkst izpaust par valsts vadītāju veselības stāvokli, Kārkliņa pauda pārliecību, ka ar likumdošanu šajā ziņā viss ir kārtībā.
Portāls "Delfi", atsaucoties uz ziņu aģentūras LETA rīcībā esošo informāciju, vēstīja, ka prezidentam tiek veiktas pārbaudes slimnīcas sepses nodaļā. "Gaiļezera" Toksikoloģijas un sepses klīnikas personāls ticis instruēts nepiederošām personām neizpaust Vējoņa veselības stāvokli.
Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma" pirmdien vēstīja, ka slimnīcā nav pastiprināti drošības pasākumi, bet nodaļā, kurā ārstējas Vējonis, arī ikdienā liegta pieeja nepiederošām personām.
Jau vēstīts, ka diskusijas par to, kāds informācijas apjoms ir publiskojams par valsts pirmās un citu vadošo amatpersonu veselības stāvokli, bijušas jau iepriekš.
Tā portāls "pietiek.com" iepriekš vēlējās panākt, lai toreizējā Valsts prezidenta Andra Bērziņa kanceleja sniegtu ziņas par viņa veselības stāvokli. Tolaik kanceleja pieprasīto informāciju sniegt atteicās, norādot, ka prezidents nav valsts iestāde, bet prezidenta kanceleja ir tiesīga paziņot, ka tā var neatklāt sensitīvus datus par Valsts prezidentu.
Savukārt 2001. gadā, kad veselības pārbaudes pirms vizītes Dānijā slimnīcā Rīgā veica toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, sabiedrība par tām tika informēta. 2011. gadā, kad Vīķe-Freiberga vairs nebija prezidentes amatā, sabiedrība par iemesliem, kāpēc viņai vairākas dienas nācās uzturēties slimnīcā, tika informēta īpaši sasauktā preses konferencē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
