'Janvāra hronika' jeb ko par 1991. gada janvāra notikumiem zināja rietumos  (57)

Izdevumā "Janvāra hronika. Latvijas Republikas Augstākās padomes barikāžu laika preses relīzes", kura fragmenti trešdien lasāmi arī portālā "Delfi", apkopotas AP Preses centra angļu valodā sagatavotie preses paziņojumi.

Tie, kā skaidro Saeimas preses dienests, bija pieejami gan AP Preses centrā akreditētajiem rietumvalstu žurnālistiem, gan izplatīti lielākajiem ārvalstu medijiem, trimdas latviešu organizācijām un ārvalstu vēstniecībām, kalpojot par uzticamu un operatīvu informācijas avotu par notikumu attīstību Latvijā.

Kā stāsta Saeimas preses dienesta pārstāvji, nenovērtējams toreiz bijis Latvijā esošo trimdas tautiešu atbalsts, kuri Preses centram palīdzēja kā brīvprātīgie. Tieši viņu angļu valodas zināšanas ļāvušas savlaicīgi un kvalitatīvi sagatavot paziņojumus ārvalstu medijiem.

Piedāvājam dažus fragmentus no grāmatas, kuras atvēršanas svētki paredzēti trešdien Saeimā.

"Rīgā, Latvijā, 1991. gada 3. janvārī - Dienu pēc PSRS Iekšlietu ministrijas īpašo uzdevumu vienības (OMON jeb "melno berešu") iebrukuma Latvijas Preses namā situācija nav būtiski mainījusies.

Šodien nav izdots neviens laikraksts vai žurnāls, nav iespiesti pat laikraksta "Pravda" 22 000 eksemplāru (kas paredzēti visam Baltijas reģionam), tāpat apturēta laikraksta "Izvestija" un citu centrālo un Latvijas preses izdevumu klajā laišana.

Darbinieki ar caurlaidēm esot ielaisti Preses namā, tomēr daži darbinieki mums ziņo, ka pēc ieiešanas Preses namā viņiem caurlaide atņemta ar ieganstu, ka tās derī- guma termiņš beidzies 1990. gada nogalē. Vairāku Latvijas Komunistiskās partijas izdevumu ("Cīņa", "Sovetskaja Latvija" un "Novosti Rigi") sagatavošanā iesaistītie Preses nama darbinieki šodien strādājuši, tomēr mašīnburtliči un citi tipogrāfijas darbinieki šodien strādāt atteikušies."

"Rīgā, Latvijā, 1991. gada 7. janvārī pulksten 19.45. - Šodien pievakarē Latvijas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs tikās ar PSRS Bruņoto spē- ku Baltijas kara apgabala pavēlnieku ģenerālpulkvedi Fjodoru Kuzminu, lai pārbaudītu iepriekš telefonsarunā Latvijas premjerministram Ivaram Godmanim Kuzmina sniegto paziņojumu par papildu PSRS Bruņoto spēku desanta vienību ievešanu Baltijā.

Tikšanās laikā Gorbunovs saņēma apstiprinājumu tam, ka PSRS desanta vienības tiek ievestas Latvijā, lai piespiedu kārtā veiktu Latvijas un pārējo Baltijas valstu jauniešu mobilizāciju Padomju armijā (aptuvenais desantnieku skaits ir 5000-6000).

Tikšanās laikā Gorbunovs ar Kuzminu panāca mutvārdu vienošanos par to, ka 1) PSRS Bruņotie spēki nekādas darbības neuzsāks līdz 13. janvārim un 2) alternatīvā dienesta komisijām un Latvijas pašvaldībām līdz 13. janvārim ir jāapzina personas, kuras izvairās gan no iesaukšanas alternatīvajā dienestā, gan no iesaukšanas PSRS armijā, un jālemj par to turpmāko likteni.

Tāpat tika panākta vienošanās par to, ka šā jautājuma risināšanā iesaistāmi rajonu kara komisariāti, jo tieši komisariātu, nevis pašvaldību rīcībā ir to jauniešu saraksti (ar vārdiem un adresēm), kuri bija pakļauti iesaukumam 1990. gada rudenī, kā arī to jauniešu saraksti, kuri 1990. gada rudenī tika iesaukti PSRS militārajā dienestā."

"LATVIJAS REPUBLIKAS AUGSTĀKĀS PADOMES LĒMUMS

Par Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka Daiņa Īvāna pilnvarām Sakarā ar draudiem, kas radušies Latvijas demokrātisko institūtu turpmākajai darbībai, Latvijas Republikas Augstākā padome nolemj: 1. Pilnvarot Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmo vietnieku Daini Īvānu pārstāvēt Latvijas Republikas intereses pasaules valstu valdībās un parlamentos.

2. Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs A. Gorbunovs

Latvijas Republikas Augstākās padomes sekretārs I. Daudišs

Rīgā 1991. gada 8. janvārī"

"Rīgā, Latvijā, 1991. gada 11. janvārī - Šorīt Rajonu un vietējo pašvaldību padome sagatavoja šādu aicinājumu prezidentam Mihailam Gorbačovam, ko viņam nogādās Godmanis un Gorbunovs, ja viņiem izdosies rītdien, 12. janvārī, ar Gorbačovu tikties.

PSRS prezidentam Gorbačovam Šajā politiski un ekonomiski sarežģītajā situācijā mēs, tautas ievēlētie vietējo paš- valdību padomju priekšsēdētāji, vēršamies pie Jums, PSRS prezidenta, ar aicinājumu demokrātiskā veidā atrisināt objektīvās Latvijas Republikas un PSRS attiecību problēmas.

Mēs, vietējo pašvaldību padomju vadītāji, ļoti labi zinām, ka šīs problēmas ir pastāvējušas gadu desmitiem ilgi un nav atrisināmas īsā laikā. Vēl jo vairāk - nav atrisināmas, lietojot spēku. Latvijas valdība ir objektīvi izvērtējusi notiekošos procesus un izstrādājusi vairā- kus ekonomikas stabilizēšanas pasākumus. Saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju pēdējā Federācijas padomes sēdē Jūs pats esat atbalstījis cenu noteikšanas un kompensāciju mehānismus, kurus izstrādājusi mūsu valdība.

Vēlamies Jūs informēt par to, ka pagājušā gada nogalē rīkotajās vietējo pašvaldību padomju sēdēs 74 procenti Latvijas Republikas vietējo pašvaldību apstiprināja rezolū- cijas par atbalstu Latvijas Republikas Augstākajai padomei un valdībai."

"Rīgā, Latvijā, 1991. gada 15. janvārī - 13. janvārī neatkarības kustības aizstāvji pauda savu atbalstu ievēlētajai valdībai un parlamentam, bet šodien, 15. janvārī, Interfronte, Sabiedrības glābšanas komiteja un citas opozīcijas grupas pauda savu viedokli - ka ievēlētā valdība ir jāgāž.

Latvijas parlamenta priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs telefonsarunā ar Baltijas kara apgabala virspavēlnieku ģenerāli Fjodoru Kuzminu saņēma solījumu, ka armija šodienas pasākumos nepiedalīsies.

Gorbunovs aicināja visus Latvijas iedzīvotājus atturēties no jebkādām provokācijām pret opozīcijas manifestāciju, kurā piedalījās 8-10 tūkstoši cilvēku. Augstākās padomes deputāts tēvs Aleksejs (Aleksejs Zotovs), runādams mītiņā, centās nomierināt agresīvi noskaņotos tā organizētājus un dalībniekus. Viņš uzsvēra, ka situācija jau tā ir pietiekami sarežģīta.

16. janvāris ir pasludināts par sēru dienu, godinot Lietuvā dzīvību zaudējušo cilvēku piemiņu."

"Rīgā, Latvijā, 1991. gada 16. janvārī - Šodien pulksten 17.05 39 gadus vecais Roberts Mūrnieks tika nogādāts Rīgas 1. slimnīcas reanimācijas nodaļā, lai viņam tiktu sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Viņš bija Latvijas Republikas satiksmes ministra šoferis, dzīvoja Rīgā, komunālajā dzīvoklī Zentenes ielā 24.

Reanimācijas nodaļas ārsts Lange noteica diagnozi - šauta brūce pakausī. Pulksten 18.50 Mūrnieks no gūtā ievainojuma mira. Galvaskausa rentgena uzņēmumos redzama divās daļās sašķēlusies un smadzeņu centrālajā daļā iestrēgusi lode. Tas apstiprina, ka lode izšauta no armijas automātiskā kaujas ieroča. Roberts Mūrnieks slimnīcā tika nogādāts no tilta, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no Rīgas centra.

Tieši tur viņa vadītā automašīna tika apšaudīta. Aculiecinieki ziņo, ka pulksten 16.45 OMON vienības divās milicijas automašīnās un vienā vieglajā automašīnā uz Brasas tilta uzbruka Mūrniekam. Omonieši ar automātiskajiem iero- čiem sašāva uz tilta ceļa bloķēšanas nolūkā novietoto kravas automašīnu riepas. Pēc šī incidenta OMON mēģināja uz tilta novietotās kravas automašīnas ar BTR (bruņutransportieriem) nostumt no tilta.

Rezultātā kravas automašīnas tika bojātas. Vēlāk OMON centās apturēt arī garām braucošos transportlīdzekļus un šāva uz Roberta Mūrnieka vadīto automašīnu, kā arī mikroautobusu, kurā bija pieci pasažieri (tostarp divas mazas meitenes). Tika sašauts mikroautobusa vējstikls un aizmugurējās riepas, transportlīdzeklis aizdegās un pilnībā sadega. Mikroautobusa vadītājs un pasa- žieri paguva to pamest un steidzās nokļūt drošībā. Netālu esošie iedzīvotāji palīdzēja viņiem tikt prom no notikuma vietas.

Viena lode, kas caururba transportlīdzekļa jumtu, smagi ievainoja Robertu Mūrnieku."

"Rīgā, Latvijā 1991. gada 20. janvārī - Šodien ap pulksten 21.00 sākās uzbrukums Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas ēkai. Apkārtējā zonā apmēram 40 minūtes notika apšaude. Ievainoto vidū ir PSRS centrālās televīzijas programmas "Vzgļad" operators. Notikumus pie Latvijas Iekšlietu ministrijas paši savām acīm redzēja arī Ļeņingradas pilsētas padomes deputāti Aleksandrs Sungurovs un deputāts Trubins, kuri ieradušies Rīgā, lai paustu savas pilsētas padomes atbalstu Baltijas valstīm.

Pulksten 00.20 Šobrīd ir 9 ievainotie un 4 bojā gājušie. Ievainoti ir Dainis Ozols (dzimis 1969. gadā, nogādāts P. Stradiņa slimnīcā), Janošs Fodors (dzimis 1966. gadā, ungārs, Latvijas Universitātes students), Gvido Zvaigzne (Jura Podnieka grupas kinooperators), Simanovičs (milicis), Senčenko (milicis), Jānis Jacevičs (dzimis 1941. gadā). Pēdējie četri ievainotie ir ievietoti Rīgas 1. klīniskajā slimnīcā. Papildus Slapiņam bojā gājuši arī divi miliči - Konovalovs un Butka.