Februārī pirms Eiropadomes sēdes Eiropas Komisija (EK) piedāvās bēgļu sadalīšanas starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm pastāvīgā mehānisma projektu, atsaucoties uz Eiropas Parlamenta (EP) Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā izskanējušo informāciju, pastāstīja EP deputāts Andrejs Mamikins (S).
Politiķis skaidroja, ka projekts tiešā veidā skars Latviju un pieprasīs no jaunās valdības konkrētu pozīciju šajā jautājumā. Bēgļu izmitināšanas kvotu jautājumam būs lielākais uzsvars ES kopējās politikas reformēšanas paketē, kas attieksies uz migrācijas un patvēruma piešķiršanas kārtību.
Deputāts pieļāva, ka ES dalībvalstu kvotas atbildīs pagājušajā gadā pieņemtajiem lēmumiem, kas paredz pārvietot un izmitināt 160 000 bēgļu, kuri šobrīd atrodas Itālijā un Grieķijā. Latvijai būs jāuzņem vairāki simti bēgļu, skaidroja Mamikins. Pēc deputāta rīcībā esošās informācijas, aprēķinot kvotas, tiks ņemts vērā iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms, bezdarba līmenis valstī, iedzīvotāju daudzums un pieņemto lēmumu skaits, kas paredz bēgļu uzņemšanu konkrētajā valstī.
Pastāv priekšlikums ņemt vērā arī teritorijas lielumu un iedzīvotāju blīvumu, ja šie punkti tiks ņemti vērā, Latvijai tas nozīmētu paredzamo kvotu palielināšanos, sprieda Mamikins.
Pēc viņa domām, Latvijas valdībai beidzot jāieņem konkrēta pozīcija, ir jāatbild uz jautājumu, vai tā ir par kopēju ES migrācijas politiku. "Šobrīd redzam, ka Ministru kabinetam nav viedokļa šajā jautājumā. Ar satraukumu jāsecina, vai tik mēs atkārtoti nekļūsim par lieciniekiem kārtējam valdības izbrīnam par pašu negaidīto un nesagatavoto lēmumu," pauda politiķis.
Līdzīgu viedokli pauda EP deputāts Artis Pabriks (V), kurš arī zināja sacīt, ka EP prezentēta ziņojuma versija, kurā tiek virzīts jautājums par piespiedu solidaritāti un bēgļu sadali.
Politiķis norādīja, ka ziņojums tapis ar nodomu izdarīt papildu spiedienu uz Padomi un atbalstīt grieķu komisāru, kas iestājas par bēgļu pārdali. "Ir atsevišķas lietas, kurām šajā dokumentā var piekrist, bet fons palicis vecais," sacīja Pabriks. Viņš arī atgādināja, ka attiecīgā politika radusies pirms aptuveni diviem gadiem, kad vairākas valstis saskārās ar bēgļu pieplūdumu.
"Šie cilvēki lielā mērā devās uz Maltu, taču tagad tur nepienāk vispār. Tagad vienkārši ir cita situācija. Mūsu jaunajai valdībai ar steigu jāgatavo pozīcija un veids, kā veiksmīgi komunicēt, kā mēs iestājamies par šo risinājumu, ko piedāvā," sacīja deputāts, paužot viedokli, ka pašreizējais piedāvājums "nav risinājums" tagadējai situācijai.
Viņš cer, ka Padomes svaru kauss svērsies par labu tiem, kuri pašlaik iebilst pret pastāvīgu bēgļu pārdali un kvotām. "Mums ir nepieciešami bēgļu centri uz robežām, kontrole uz robežām. Mums nevajag izraut lietas no konteksta, neskatoties uz sakarībām reālpolitikā," uzsvēra Pabriks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
