Grozījumus kritizēja Latvijas Komercbanku asociācija, paužot bažas, ka padziļinātās finanšu pārbaudes skars ļoti plašu iedzīvotāju loku un padziļinātām pārbaudēm varētu tikt pakļauts pat katrs ceturtais jeb pusmiljons Latvijas iedzīvotāju.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sola februārī izstrādāt vadlīnijas par jauno normu un arī definīciju ievērošanu un piemērošanu.
Likuma grozījumi tiek veikti, lai pilnveidotu finanšu sistēmas uzraudzību, novērstu naudas atmazgāšanu un ievērotu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) prasības. Latvija vēlas pievienoties OECD, taču OECD aizrādījusi Latvijai, ka mūsu valstij ir jāpilnveido finanšu sistēmas uzraudzība un naudas atmazgāšanas risku novēršana.
Likuma grozījumu ierosinātājas Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V) deputātiem skaidroja: ja vēlamies iekļauties OECD valstu klubā, tad ir jāspēj sekot starptautiskās sabiedrības noteikumiem un jāseko globālajai virzībai uz finanšu sistēmas uzraudzības pilnveidošanu.
Saeimas komisijā izraisījās ilgstoša diskusija par to, cik plaši likumā definēt politiski nozīmīgu personu un ar tām saistīto personu loku.
Atbalstītais priekšlikums paredz, ka politiski nozīmīga persona ir tāda persona, kura Latvijā, Eiropas Savienības dalībvalstīs, trešajās valstīs ieņem vai ir ieņēmusi nozīmīgus publiskus amatus, tai skaitā valsts vai pašvaldības vadītājs, parlamenta deputāts, valdības vadītājs, ministrs, ministra vietnieks vai ministra vietnieka vietnieks, valsts sekretārs vai cita augsta līmeņa amatpersona valdībā vai pašvaldībā, augstākās tiesas tiesnesis vai cita līmeņa tiesu institūcijas loceklis, konstitucionālās tiesas tiesnesis, augstākās revīzijas (audita) iestādes padomes vai valdes loceklis, centrālās bankas padomes vai valdes loceklis, vēstnieks, pilnvarotais lietvedis, bruņoto spēku augstākais virsnieks, valsts kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis vai cita augsta līmeņa persona, nozīmīga amatpersona politiskajā partijā, starptautiskas organizācijas direktors, direktora vietnieks, valdes loceklis vai persona, kas ieņem tiem līdzvērtīgu amatu.
Likumā tiks arī skaidrots, kas ir politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis: laulātais vai tam pielīdzināma persona, bērns, vecāks, vecvecāks, mazbērns, brālis vai māsa. Tiks arī skaidrots, kas ir ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona.
Latvijas Komercbanku asociācijas viceprezidents Andris Rozentāls pauda viedokli, ka būs liela neskaidrība, kā pareizi piemērot normas. Viņaprāt, jo amorfākas ir definīcijas, jo uz lielāku personu skaitu būs jāattiecina prasības. Turklāt arī pašām personām ir jāatpazīst, ka uz tām attiecināmas likuma prasības. Asociācija aicināja precizēt amatu nosaukumus tik tālu, lai personas sevi var pazīt.
FKTK Finanšu integritātes daļas vadītāja Maija Treija paskaidroja, ka definīcijas pamata jēga ir attiecināt politiski eksponēto personu statusu uz tām personām, kuras pakļautas korupcijas riskam. Nav iespējams izveidot visaptverošu sarakstu un uzskaitīt visas personas, attiecībā uz kurām pastāv korupcijas risks, situācija dažādās valstīs ir atšķirīga. Ja banka sāk darbu kādā ārvalstī, tad bankai ir jāpārzina situācija šajā valstī un jāizprot, vai konkrētā amatpersona ir ar korupcijas risku. Attiecībā uz situāciju Latvijā FKTK amatpersona aicināja paļauties uz noteikumiem, ko FKTK izstrādās, konsultējoties ar finanšu nozari.
Treija pauda viedokli, ka jaunās prasības bankām neradīs pārmērīgu slogu, piemēram, attiecībā uz politisko eksponēto personu saistītajām personām padziļināta pārbaude būs vienkārša, ja šīs personas ienākumi un izdevumi būs skaidri dokumentēti un izprotami. Turklāt Latvijā 70% personu kontu ir zviedru īpašniekiem piederošās bankās, kas spēs šo prasību piemērot un izpildīt, pārliecību pauda FKTK eksperte.
FM Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Anna Dravniece vērsa uzmanību, ka Zviedrija jau pērn augustā ieviesa prasības par politiski eksponētajām personām, tādējādi "Swedbank", "SEB banka" un "Nordea" banka grupas līmenī jau strādā ar šādām normām.
Latvijas Komercbanku asociācija, bažījoties par ārkārtīgi plašo politiski nozīmīgo personu definīciju, rosināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) veidot un uzturēt Latvijas poliski nozīmīgo personu sarakstu, kas bankām būtu pastiprināti jākontrolē saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu.
Tomēr KNAB pret šo ierosinājumu iebilda, norādot, ka šāda saraksta uzturēšana būtu absolūti nepamatota un tādējādi tiktu traucēta KNAB tiešo pienākumu - korupcijas novēršanas un apkarošanas - pildīšana. Tomēr arī KNAB uzskata, ka pašreizējā likuma redakcija ir nekonkrēta un nav saskaņota ar citiem nacionālajiem tiesību aktiem. Šī nenoteiktība var padarīt minētās normas par nefunkcionējošām, brīdina KNAB.
Saeimas Juridiskais birojs gan argumentēja, ka vienā normā būtu jāuzraksta viss, kas aptver gan Latviju, gan Eiropas Savienības, gan trešās valstis, tāpēc vienā normā nevar precīzi līdz galam visus uzskaitīt.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītājs Viesturs Burkāns uzskata, ka nedrīkst sašaurināt politiski nozīmīgo un saistīto personu loku. Viņš atzīmēja, ka saskaņā ar OECD aizrādījumiem, ja Latvija vēlas būt finanšu centrs un nevēlas samazināt klientu nerezidentu loku, tad ir jāizpilda prasības maksimālā apmērā. "Nevar gribēt visu labumu un neko nedarīt. Ja grib braukt ar ragaviņām, tad tās arī pašam ir jāvelk kalnā," sacīja Burkāns un piebilda: "Ja Latvijā nebūtu vēlme būt finanšu centram, tad to visu nevajadzētu." Pēc viņa teiktā, jo politiski nozīmīgo personu loks būs šaurāks, jo mazāk viņa vadītais kontroles dienests saņems ziņojumu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem un jo mazāk dienests varēs atklāt pārkāpumus.
Latvijas banku sektors apkalpo nerezidentus, bankas vēlas pelnīt no šo klientu apkalpošanas, valsts grib saņemt nodokļus no šiem pakalpojumiem. Šāda situācija uzliek arī kontroles pienākumus, jo nerezidenti upē līdzi tīrajam ūdenim atnes ari netīro, proti, naudas atmazgāšanas risku, salīdzināja Burkāns. Viņš atzīmēja, ka arī citviet pasaulē prasības attiecībā uz naudas atmazgāšanas risku novēršanu kļūst arvien plašākas un plašākas, tāpēc nebūs iespējams izvairīties no to pildīšanas. "Tikpat sekmīgi varam cīnīties ar pavasara atnākšanu. Gribam vai negribam, bet tas būs," sacīja eksperts.
Burkāns neuzskata, ka jaunās prasības būs pārāk liels apgrūtinājums bankas klientam, jo viņš pats jau kādā bankā aizpildījis veidlapu ar šāda rakstura jautājumiem un tas kopumā prasījis ne vairāk kā desmit minūtes. "Šeit nav dziļas problēmas," sacīja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītājs.
Arī FKTK Finanšu integritātes daļas vadītāja Treija atzīmēja, ka Komercbanku asociācija varētu skaidrot banku klientiem, kas ir politiski eksponētās personas. Savukārt attiecībā uz banku ārvalstu klientiem Treija atzina, ka bankas, kuras vēlas apkalpot ārvalstu klientus, var arī izmantot ārpakalpojumu sniedzējus, kas par samaksu piedāvā iespēju savākt informāciju par interesējošām personām.
Likumā tiks noteikts termiņš, cik ilgi persona saglabā politiski eksponētas personas statusu. Proti, 12 mēnešus pēc amata atstāšanas tiks veikts monitorings, un pēc tam politiski eksponētas personas statuss tiks saglabāts tikai gadījumā, ja attiecībā uz personu joprojām pastāvēs korupcijas risks.
Plānots, ka jaunās prasības attiecībā uz jauniem banku klientiem stāsies spēka no jūnija, bet attiecībā uz jau esošajiem klientiem - no decembra.
Saeimas deputāts Ringolds Balodis (NSL) kritizēja grozījumus un brīdināja, ka "runājam par totālo uzraudzību". Viņaprāt, likumā minētais personu loks ir jau gandrīz tik plašs, ka var attiecināt uz jebkuru. Balodis vērsa komisijas vadītāja Ainara Latkovska (V) uzmanību, ka varbūt daudzi cilvēki gribētu bankās norādīt, ka viņiem ir ciešas attiecības ar vienu no "Vienotības" līderiem Latkovski. Uz to Latkovskis atjokoja, ka viņš nebūtu jāsauc par līderi, "lai man pēc tam nav problēmas partijā, ka mani nosauc par līderi".