Straujuma: turpinās Krievijas mēģinājumi ietekmēt Latviju; deputāti drošības ziņojumu kritizē  (168)

"Agresīva propaganda, ekonomisko sankciju noteikšana, militārā spēka demonstrēšana un vēl nebijusi karaspēka koncentrēšana pie Baltijas valstu robežām ir tās izpausmes, pret kurām mums ir jādarbojas arī turpmāk," ceturtdien sacīja premjere.

Tāpat arī pērnā gada nogalē demisionējusī premjere deputātiem norādīja, ka Krievijas agresija Ukrainā arī 2015. gadā turpināja apdraudēt mieru un stabilitāti Eiropā.

"Krīzes atrisināšanā būtisks progress līdz šim nav panākts par spīti trauslajam pamieram Ukrainas austrumos," secināja Straujuma.

Runājot par drošības jomas prioritātēm, Straujuma pieminēja arī bēgļu krīzi.

"Par spīti miera meklējumiem, militārie konflikti Sīrijā, Tuvo Austrumu reģionā, kā arī Ziemeļāfrikā turpinās un veido augsni teroristu grupu stiprināšanai. 2015.gada janvārī un novembrī notikušie teroristu uzbrukumi Parīzē un citur Eiropā parāda, cik brutāli tik šķietami tāli konflikti var ietekmēt mūsu dzīvi," no tribīnes sacīja premjere.

"Tāpat par jaunu izaicinājumu Eiropai ir kļuvis nekontrolētu migrācijas plūsmu pieaugums. Kaut arī ir pieņemti vairāki konkrēti lēmumi attiecībā uz Eiropas Savienības ārējo robežu stiprināšanu un nelegālo iebraucēju atpakaļatgriešanu, nav pamata domāt, ka šogad bēgļu pieplūdums strauji mazināsies," turpināja premjere.

"Šādā situācijā nacionālās drošības stiprināšana un drošības risku mazināšana ir Latvijas valdības prioritāte," deputātiem atgādināja premjere.

Pēc Straujumas uzrunas dokumentu kritizēja opozīcijas deputāti. "Gribas jautāt: vai ir jēga šķiest ierēdņu laiku, lai sagatavotu šādu dokumentu, kas neko nedod nacionālās drošības politikas pilnveidošanai? Varbūt lai ierēdņi pa to laiku, ko veltīja šiem rakstu darbiem, paveic kaut ko sabiedrībai lietderīgāku?" sacīja Ingūna Sudraba (NSL).

Kritiku par ziņojuma saturu pauda viens no Nacionālās Apvienības (NA) līderiem Jānis Dombrava.

"Šajā pārskatā par Latvijas nacionālo drošību mani piesaistīja devītajā lapaspusē esošā rindkopa, ka ņemot vērā Latvijas valdības apņemšanos iekšējās solidaritātes mehānisma ietveros uzņemt Latvijā līdz 776 patvēruma meklētājiem, prognozējams, ka šis jautājums tuvākajā nākotnē radīs jaunus riskus un izaicinājumus nacionālajai drošībai, jo pastāv iespējamība, ka tādējādi valstī ierodas ar teroristiskām organizācijām saistītas personas, kā arī bēgļu atrašanās Latvijā var radīt etnisko spriedzi un nedrošības sajūtu sabiedrībā," ziņojuma tekstu nolasīja Dombrava.

"Ja šāda rindkopa parādās ziņojumā par Latvijas nacionālo drošību, tad ir jājautā, kādēļ šāds lēmums tika pieņemts?"

"Ņemot vērā notikumu attīstību Eiropā, manuprāt, būtu tikai pareizi un taisnīgi atzīt, ka gan Merkeles politika bija kļūda, gan Latvijas valdības divi lēmumi – uzņemt patvēruma meklētājus Latvijā ir bijusi kļūda, gan Ārlietu ministrijas kolorītie paziņojumi aizvadītā gada vasarā par to, ka NATO mūs vairs neaizsargās, par to, ka Eiropas Savienības fonds mums atņems, ja mēs neuzņemsim un atsacīsimies uzņemt patvēruma meklētājus – bija ļoti smaga kļūda," rezumēja deputāts.

Jau vēstīts, ka premjeres pārskats sastāv no četrām galvenajām nodaļām: divās pirmajās izvērtēti starptautiskās ārējās vides radītie drošības riski un to ietekme uz nacionālo drošību un veikts Latvijas vietas un lomas izvērtējums starptautiskajā drošības sistēmā, ņemot vērā Latvijas politiskās prioritātes dalībai ANO, NATO un Eiropas Savienībā.

Pārējās divas nodaļas ir veltītas Latvijas ārējās un iekšējās drošības prioritāšu detalizētākam apskatam, identificējot būtiskākos veiktos pasākumus konkrētu drošības risku novēršanā.

Pasākumi saistīti ar tādām jomām kā Nacionālie bruņotie spēki, civilā aizsardzība, sabiedrības saliedētība un integrācija, izglītības sistēma un mediju politika, kā arī būvniecības jomas regulējums, informācijas tehnoloģiju drošība, kiberdrošība.

Ziņojumu par Latvijas nacionālo drošību sagatavojis Pārresoru koordinācijas centrs.