VM kopumā nemainīs noteikumus par uzturu skolās  (7)

Kā informēja VM pārstāvis Oskars Šneiders, ministrija šobrīd strādā pie grozījumu projekta Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka uztura normas izglītības iestādēs, sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un ārstniecības iestādēs, ņemot vērā priekšlikumus, kurus izteikuši gan Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas pārstāvji, gan Zemkopības ministrijas un Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvji.

Grozījumu projektā paredzēts precizēt, ka izglītības iestādēs, sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un ārstniecības iestādēs produktu iepirkumā būs atļauts iegādāties arī tādus produktus, kas satur dabīgos aromatizētājus un dabīgās krāsvielas. Tāpat būs atļauts uzturā iekļaut arī apstrādātus zvejniecības produktus, ievērojot papildu kvalitātes prasības, piemēram, nesatur garšas pastiprinātājus, krāsvielas un tamlīdzīgi.

Tāpat grozījumu projektā paredzēts papildināt izglītības iestādēs un to teritorijā papildus kompleksajai pusdienu un izvēles ēdienkartei atļauto produktu klāstu, atļaujot izplatīt arī piemēram, dehidrētu pienu, sviestu, maizi un džemu ar noteiktām kvalitātes prasībām.

Šneiders uzsvēra, ka līdz brīdim, kamēr veiks grozījumus, nav paredzēts atgriezties pie kārtības, kas bija pirms 1.janvāra. Tāpat viņš atgādināja, ka iepriekš šie grozījumi bija saskaņoti gan ar pārtikas ražotājiem, gan Zemkopības ministriju, gan citām iesaistītajām pusēm.

Kā ziņots, ar 1.janvāri stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas aizliedz izglītības iestādēs ēdinātājiem iepirkt produktus, kuru sastāvā ir tādas pārtikas piedevas kā konservanti, krāsvielas, saldinātāji un aromatizētāji.

Līdz ar to ražotājiem radušās problēmas, jo aizliegto piedevu sarakstā nokļuva arī dabīgās krāsvielas, kas ražotas, piemēram, no burkāniem vai bietēm.

Šajā sakarā ar protesta vēstuli atbildīgajās institūcijās vērsās Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF).

"Ražotāji piekrīt, ka nedrīkst izmantot no sintētiskām izejvielām iegūtās krāsvielas, bet šoreiz VM aizgājusi par tālu, noteikumos iekļaujot normas, kas aizliedz izmantot arī no dabiskām izejvielām iegūtās pārtikas piedevas, kas ir nepieciešamas dažādu produktu, piemēram, siera ražošanā. Turklāt šādi ierobežojumi skar arī vietējos lauksaimniekus, jo ražotājiem, samazinot produkcijas ražošanu, samazināsies arī izejvielu apjomi," norādīja federācijas vadītāja Ināra Šure.

Tāpat viņa akcentēja, ka pieņemtajos grozījumos ir definētas arī mācību iestādes, uz kurām attiecas šie noteikumi. "Te nav saprotams, kādēļ aizmirsts par veselības un labklājības nozares iestādēm, piemēram, sociālās aprūpes institūcijām un ārstniecības iestādēm, kur arī ir ļoti būtiski pacientiem piedāvāt kvalitatīvu pārtiku. Ja ir patiesa vēlme rūpēties par sabiedrības veselības uzlabošanu, tad vajadzētu būt konsekventiem un izmaiņas attiecināt uz visiem," sacīja Šure.

Viņa arī norādīja, ka sasteigtie grozījumi rada problēmas arī profesionālās izglītības iestādēm, kuras sagatavo topošos pavārus, jo mācību darbnīcās saskaņā ar izglītības programmu saturu tiek izmantoti aizliegtie produkti.

"Šīs skolas būs spiestas utilizēt topošo speciālistu mācību procesā ražoto produkciju, kas ir pretrunā Eiropas Savienības uzstādījumam un cīņai par pārtikas lietderīgu izmantošanu un nepieļaušanu tai nonākt atkritumos. Kā zināms, arī skolu budžeti ir ierobežoti. Šādi utilizētie produkti novedīs pie līdzekļu trūkuma izejvielu iegādei," norādīja federācijas vadītāja.

Arī Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas pārstāve Ilona Dreimane iepriekš atzina, ka lielākajai daļai skolu ēdinātāju ikdiena pēc VM grozījumu stāšanās spēkā šogad kļuvusi haotiska.