20% Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izmeklētāju ir skaidras naudas uzkrājumi, izpētot 101 izmeklētāja gada deklarācijas, secinājis Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Šo izmeklētāju atalgojums pirms nodokļu nomaksas lēšams robežās no 800 līdz 1000 eiro, taču saskaņā ar raidījumā vēstīto noziedzības apkarotāji skaidrā naudā tur visdažādākās summas, visbiežāk, aptuveni desmit tūkstošus eiro, kas ir aptuveni tikpat daudz, cik viena izmeklētāja gada ienākumi.
"de facto" ziņo, ka VID izmeklētāju deklarācijas norāda uz vēl kādu tendenci, proti, 10% izmeklētāju saņem ikgadējus dāvinājumus. Visbiežāk naudu viņiem dāvina vecāki. Tāpat vēl vairāki noziedzības apkarotāji spējuši izsniegt lielus aizdevumus citiem.
VID izmeklētāju deklarācijās, kā vēsta raidījums, atklājas vēl kāda tendence – iespējama atkarība no azartspēlēm. Visizplatītākie ir ikgadēji ieņēmumi no "Latvijas Loto", taču dažs laimējis arī tūkstošos eiro mērāmas summas no azartspēlēm internetā.
Lai pārliecinātos, vai šāda prakse ir izplatīta arī pārējo valsts amatpersonu vidū, "de facto" izanalizējis arī 204 Finanšu ministrijā strādājošo deklarācijas, kuri saņem tādu pat atalgojumu kā VID izmeklētāji. Tur gan atklājusies citāda aina – vien pieciem procentiem bija skaidras naudas uzkrājumi, daļai pārsimt eiro apmērā. Tāpat neesot ne miņas no laimestiem azartspēlēs, ikgadējiem dāvinājumiem un lieliem aizdevumiem, kas iepriekš glabājušies skaidrā naudā.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izlases veidā ik gadu pārbauda līdz 120 valsts amatpersonu deklarācijas. Viņu galvenais uzdevums - pamanīt, vai strādājošie nav nonākuši interešu konfliktā. Tikai atsevišķos gadījumos sniegtā informācija tiek izmeklēta padziļināti, informē raidījums.
Gadskārtējās pārbaudēs VID izmanto fizisko personu riska analīzes sistēmu. Tajā nonāk dati par visiem Latvijā dzīvojošajiem, tostarp pašu darbiniekiem, taču galvenokārt pamanīti tiek tie, kuru izdevumi pārsniedz ieņēmumus. Piecu gadu laikā pārbaudītas 33 VID amatpersonas.