Pēdējo piecu gadu laikā uz dzīvi Rīgā, Tallinā un Viļņā ir pārcēlušies tūkstošiem krievu – saņemot uzturēšanās atļauju pret investīcijām, politisko bēgļu statusu vai arī vienkārši pārceļoties uz dzīvi šajās valstīs. Politiskā diskusija par krievu emigrācijas fenomenu uz Baltijas valstīm norit ciparu un lozungu līmenī, aiz kuriem tā arī neviens nepamana reālus cilvēkus, kuri sen jau ir šeit. Kas viņi ir un ar ko nodarbojas? Vai viņi plāno te palikt uz visiem laikiem?
Kādreizējais rīdzinieks, rakstnieks Aleksandrs Genis, analizējot uzveduma "Brodskis/Barišņikovs" fenomenu, nosaucis Latvijas galvaspilsētu par "intelektuālo Honkongu". "Tas, ka Rīga kļūst par vienu no brīvās krievu kultūras centriem, manuprāt, ir ļoti interesanta parādība. Var pieļaut, ka ne tikai Rīgā, bet visā tuvējā pierobežā notiks līdzīgi procesi. Un izrāde "Brodskis/Barišņikovs" runā par to, ka krievu kultūrai ārpus robežas ir liela nākotne."
Viņa teiktajam piebalso tagadējais Tallinas iedzīvotājs un mūzikas kritiķis Artēmijs Troickis, kurš savās prognozēs par 2016. gadu BBC pieļāvis opozīcijas izceļošanu, norādot, ka opozīcijas smaguma centrs pakāpeniski pārvietojas uz ārzemēm. No atsevišķiem aktīvistiem nu veidojas jau daudz lielākas grupas, pat kaut kas ļoti līdzīgs "trimdas valdībai". Cik efektīgs esot šāds "tusiņš", gan rādīšot tikai laiks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
