Mūsu Honkonga – kā krievu emigranti apdzīvo Baltijas valstis  (299)

Kādreizējais rīdzinieks, rakstnieks Aleksandrs Genis, analizējot uzveduma "Brodskis/Barišņikovs" fenomenu, nosaucis Latvijas galvaspilsētu par "intelektuālo Honkongu". "Tas, ka Rīga kļūst par vienu no brīvās krievu kultūras centriem, manuprāt, ir ļoti interesanta parādība. Var pieļaut, ka ne tikai Rīgā, bet visā tuvējā pierobežā notiks līdzīgi procesi. Un izrāde "Brodskis/Barišņikovs" runā par to, ka krievu kultūrai ārpus robežas ir liela nākotne."

Viņa teiktajam piebalso tagadējais Tallinas iedzīvotājs un mūzikas kritiķis Artēmijs Troickis, kurš savās prognozēs par 2016. gadu BBC pieļāvis opozīcijas izceļošanu, norādot, ka opozīcijas smaguma centrs pakāpeniski pārvietojas uz ārzemēm. No atsevišķiem aktīvistiem nu veidojas jau daudz lielākas grupas, pat kaut kas ļoti līdzīgs "trimdas valdībai". Cik efektīgs esot šāds "tusiņš", gan rādīšot tikai laiks.

Ļoti apšaubāms, ka "trimdas valdība", ja to vispār kāds izveidos, parādīsies kādā no Baltijas valstīm - visdrīzāk tā varētu dzimt kaut kur tuvāk Londonai. Tomēr Baltijas valstīs krievu kļūst arvien vairāk un tie vairs nav tikai "Jūrmalas atpūtnieki" vai tie, kuri ir paspējuši nopirkt dzīvokli, lai iegūtu uzturēšanās atļauju Šengenas valstu zonā.

Pirms pusotra gada uz Rīgu pārcēlās daļa no Krievijas ziņu medija "Lenta.ru" komandas ar galveno redaktori Gaļinu Timčenko (fotogrāfijā) priekšgalā, lai kopā ar bijušo žurnāla "Afiša" galveno redaktoru Iļju Krasiļšķiku no šejienes palaistu jaunu projektu - "Meduza". Šobrīd tā jau ir atsevišķa mikrokopiena - nedaudz vairāk nekā 20 "Meduza" darbinieki, viņu ģimenes locekļi, kuri regulāri ierodas Rīgā, kā arī radinieki un kolēģi. Latvijā ir arī projekts "Spektr.press" - neatkarīgs interneta žurnāls, kurš orientējas uz krieviski lasošo auditoriju un to attīsta cits bijušais "Lenta.ru" redaktors Antons Lisenkovs.

Interesants ir fakts, ka "Meduza" redakcija ir iekārtota dzīvoklī, kurā padomju gados dzīvoja šaha lielmeistars Mihails Tāls, un kur vēlāk bija prokrieviskā aktīvista Ilariona Girsa birojs. Ar "Meduza" sadarbojas literatūras kritiķe un grāmatu apskatniece Gaļina Juzefoviča. Šovasar Saulkrastos daudz laika pavadīja arī viņas tēvs rakstnieks Leonīds Juzefovičs - seriāla "Impērijas gals" scenārija autors.

Tuvs šai kopienai ir arī pāris - žurnālisti Katerīna Gordejeva un Nikolajs Solodņikovs. Gordejeva savulaik vadījusi vairākus projektus telekanālā NTV, izveidojusi filmu "Uzvarēt vēzi", bet Solodņikovs vadījis raidījumus Sanktpēterburgas televīzijā un bijis Majakovska vārdā nosauktās bibliotēkas direktora vietnieks. Viņi dzīvo, regulāri braukājot starp Rīgu un Sanktpēterburgu, vienlaikus Lietuvā rīko publiskas tikšanās projekta "Atvērtā bibliotēka" ietvaros, bet Rīgā vada izglītojošu pasākumu - "Atvērtās lekcijas".

Vēl viena kopiena veidojas Cēsu novadā esošajā Amatciemā. Katerina Gordejeva ieguvusi uzturēšanās atļauju, iegādājoties tur zemes gabalu, uz kura cer kādreiz uzbūvēt māju. Par savu māju Amatciemā domā arī aktrise Čulpana Hamatova, kura tur arī jau ir iegādājusies zemes gabalu. Pagaidām gan Hamatova Latvijā ir reti, jo darbs teātrī un fondā "Podari žiznj" neatstāj daudz brīva laika.

Amatciemā dzīvo ekonomiste Jūlija Čermanšenceva un uzņēmēja Marina Morozova. Altists Maksims Ivanovs, kura vecāki pirms dažiem gadiem nopirka māju Amatciemā, bet kurš pats iegādājās dzīvokli Rīgā, Latviju tomēr ir nolēmis pamest un aizbraucis uz sievas dzimteni Rietumeiropā. Viņš stāstījis, ka tur ir siltāk, tomēr laiku pa laikam viņš ierodas ciemos arī Latvijā.

Pirms trim gadiem populāra Krievijas žurnāliste un kinokritiķe Olga Šakina paziņoja par savu "panisko vēlmi bēgt no šī neiecietības nama", viņa pameta telekanālu "Doždj", pārdeva Maskavas dzīvokli un nopirka māju netālu no Liepājas. Viņa arī ir uzrakstījusi smalku instrukciju visiem, kuri vēlas sekot viņas piemēram, "Kā es aizlaidos". Divus gadus vēlāk, atbildot uz žurnāla "Telegraf" jautājumu, ko viņa darīs, ja "krievu pasaule atnāks uz šejieni", Olga sāka smieties: "Atšaudīšos. Esmu jau domājusi, ja Latvijā notiks kaut kas līdzīgs kā Donbasā, tad es savu māju, savu teritoriju nevienam atdot netaisos. Man blakus ir arī Lietuvas robeža, aizbēgšu uz Lietuvu."

No bijušajiem Krievijas televīziju žurnālistiem, kuri nopirkuši "Eiropas biļeti", jau ir iespējams izveidot veselu TV kanālu. Latvijā dzīvo Mihails Osokins, Jūlija Pankratova, Airats Šabaševs, Sergejs Jevdokimovs, Aleksejs Suhanovs. Tiesa, vairākums no viņiem profesionālu nodarbi Latvijā tā arī neatrada, tāpēc turpina strādāt attālināti vai izbraukumos. Tā bijušais augsta ranga NTV darbinieks Sergejs Jevdokimovs tagad vada ukraiņu telekanālu "Novij".

Latvijā bieži uzturas arī žurnālists Leonīds Rogozins un viņa sieva Marija Makajeva, kura ir telekanāla "Doždj" galvenā redaktora vietniece. Arī pazīstamais TV žurnālists Vladimirs Pozners, šovasar uzstājoties, publiski paziņoja, ka viņa sievai Jūrmalā ir vasarnīca, kas nozīmē, ka arī viņš ir biežs viesis Latvijā.

Pirms dažiem gadiem iegādāties nekustamo īpašumu Rīgas jūras līča krastā nolēma pazīstamais jurists Mihails Barščevskis (fotogrāfijā), kura vecmāmiņa bija rīdziniece. Pēc Zemesgrāmatas datiem, Latvijā viņam pieder trīs zemesgabali, divi dzīvokļi, divas garāžas un vēl trīs nekustamā īpašuma objekti. Tiesa, te viņš nav biežs viesis, jo 320 dienas gadā pavada Krievijā, bet Latvijā biežāk uzturas viņa brāļa ģimenes locekļi.

"Pārsteidzoši, bet Jūrmalā ir apmeties ļoti labs krievu pulks," portālam "Delfi" stāsta scenāriste Darja Vioļina, režisora Dmitrija Barščevska meita un Mihaila Barščevska brāļameita. "Tie ir tā saucamie vidējā slāņa intelektuāļi, kuri pārstāv arī Krievijas radošo eliti. Nesen dzirdēju no Vaļeras Sjutkina: Jūrmala - tas ir labākais kūrorts stundas lidojumā no Maskavas. Tie ir pašpietiekami ļaudis ar neatkarīgu viedokli."

Dmitrija Barščevska ģimene ir vieni no pirmajiem "Jūrmalas virziena" celmlaužiem, kuru viņi apgūst kopš 1992. gada. Sākotnēji viņi dzīvoja viesnīcā "Rīgas Jūrmala", bet, kad tā pārvērtās par viesnīcu "Baltic Beach", iegādājās sev īpašumus. Jūrmalā ģimeni piemeklēja arī traģēdija - 42 gadu vecumā, apstājoties sirdij, nomira Barščevska dēls Antons - operators, producents un režisors.

Starp Jūrmalas ilgdzīvotājiem ir bijušais izdevniecības nama "Kommersant" šefs Andrejs Vasiļjevs. Ar Latviju viņš ir saistīts kopš padomju laikiem. Tieši viņš iegādāties īpašumu Jūrmalā pierunāja savu labāko draugu aktieri un daudzbērnu ģimenes tēvu Mihailu Jefremovu. Kompāniju viņiem bieži veido pēdējā PSRS Augstākās padomes priekšsēdētāja meita - juriste Jeļena Lukjanova - un viņas vīrs žurnālists un producents Sergejs Timofejevs. Viņš Latvijā pat gatavojās uzņemt filmu par Krievijas uzņēmēju un aktīvistu Mihailu Hodorkovski. Pāris Jūrmalā dzīvo jau piecus gadus, un Jeļena pat atzinusi, ka īsti vairs nezina, kur ir viņas mājas.

Pirms dieviem gadiem uz Latviju pārbraukušais bijušais "Alfa bank" direktoru padomes loceklis, kā arī reklāmas un PR projektu vadītājs Aleksandrs Gafins intervijā "Delfi" sacīja, ka galvenais Krievijas iedzīvotāju jautājums ir, kā Baltijā nogādāt savas ģimenes - vai tur ir laba skola, kuru pabeidzot var iestāties Oksfordā vai Kembridžā. Šodien uz viņa jautājumu ir jau trīs atbildes.

Barščevsku bērni un mazbērni Latvijā mācās angļu valodu Krievijas psiholoģes Jūlijas Desjatņikovas atvērtajā izglītības centra "London Gates" filiālē. Viņas bizness Latvijā sākās ar vasaras nometni "Mauriņu" mājās pie Siguldas.

Vēl divas krievietes rūpējas par progresīvu skolu veidošanu Latvijā. Jeļena Bujanova ceļ Piņķos franču bērnudārzu un skolu "ÉCOLE FRANÇAISE EXUPÉRY". Bijusī maskaviete un finansiste Siranuša Giričeva biznesu Jūrmalā sāka, Mellužu pludmalē atklājot ģimenes atpūtas kompleksu "Čaika Family Club", kam drīzumā piepulcējās kafejnīca un bulciņu tirgotavas Jūrmalā un Rīgā "Madame Brioš", kā arī ģimenes attīstības centrs "Laflandia" - bilingvālais bērnu dienas centrs (silīte) un svētdienas skola. Tuvākajos plānos ir pilnvērtīga multilingvistiska skola Jūrmalā.

"Vairākums manu krievu paziņu Jūrmalas jaukumus nesaprot: kas par jūru - nenopeldēsies, kas par dzīvi - visi guļ," atzīstas Siranuša Giričeva, sakot,, ka "man šeit patīk". "Šis īpašais miera un rimtuma stāvoklis. Es tagad Maskavā faktiski nekad neesmu. Manas mājas ir šeit".

Tur pat Mellužos aktieris Sergejs Svetļakovs uzbūvēja māju, apprecējās un kļuva par tēvu. Tajā pašā rajonā jau sen sev vasarnīcu uzcēlis Jevgēnijs Fridļands kurš kādā intervijā paziņojis, ka viņam nākas "rauties" starp Jūrmalu un Rubļovku. Viņa piemēram sekojis arī mūziķis Arkādijs Ukupņiks, kurš Fridļandam paziņojis: "Gaidi, es arī braucu." Viņš nopircis dzīvokli Majoros, kur samērā regulāri uzturas kopā ar sievu un meitu. Ukupņiks ir pastāvīgi organizē visus vietējos kultūras pasākumus, kuros piedalās zvaigznes no Krievijas, kā arī džeza festivālu Jūrmalā.

Ļoti apmierināts ar dzīvokļa iegādi dzīvojamajā kompleksā "Rivera" bijis arī Boriss Moisejevs, kurš savu karjeru šovbiznesā sāka padomju laikos Jūrmalas bārā "Kaburga". Viņš paziņojis, ka pat pēc "Jaunā viļņa" aiziešanas no Jūrmalas palicis tai uzticīgs.

Mājā iepretim Krievijas vēstniecības Jūrmalas rezidencei dzīvokļi ir Vladimiram Vinokuram, Aleksandram Masļakovam, Klārai Novikovai un Valērijam Sjutkinam, kurš, piemēram, ir precējies ar rīdzinieci. Tas, vai viņi paturēs nekustamos īpašumus pēc savu festivālu aiziešanas no Jūrmalas, nav zināms. Pagājušajā vasarā Vinokura meita aktīvi publicēja savus pludmales foto "Instagram", un arī Klāra Novikova vasarā pavadīja šeit ne mazums laika. Samērā bieži savu Jūrmalas māju apmeklē Hazanovu pāris. Aktierim ir kopīgs projekts ar Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātri - izrāde "Jauktās jūtas".

Trešo gadu Jūrmalā brīvo laiku pavada aktrise Tatjana Dogiļeva. Sākumā viņa šeit nopirka dzīvokli un vienkārši glābās no megapoles, pēc tam uzņēma kino un Lielajā ģildē iestudēja muzikāli poētisku monoizrādi.

Atsevišķa komūna ir izveidojusies ap Emanuēla Vitorgana un viņa sievas jūrmalnieces Irinas Mlodikas ģimeni. Viņi regulāri rīko "Vitorganu kluba" pasēdēšanas, uz kurām aicina gan atbraukušos aktierus, gan vietējos - tos, kuri jau iekārtojušies uz dzīvi jūras piekrastē. Uzmanības centrā pāris nonāca pēc tam, kad Emanuēla dēls Maksims apprecējās ar Kseniju Sobčaku, kura pēc Borisa Ņemcova slepkavības radio "Svoboda" paziņoja, ka apsver iespēju emigrēt, piemēram, uz Latviju. Pagaidām gan viņa to nav izdarījusi.

Tiem, kuri pērk dzīvokļus Rīgā, dzīve un uzskati atšķiras. Starp viņiem ir, piemēram, Marina Curcumija - režisore un restorāna īpašniece (viņai pieder kafejnīca "Curcum" Maskavas mūsdienīgās mākslas centrā "Vinzavod"), Maskavas labdarības fonda "Vera", kurš palīdz nedziedināmi slimajiem, aizbildņu padomes locekle. Marina saka, ka viņas nekustamais īpašums - dzīvoklis slavenā arhitekta Eižena Laubes namā - cenas ziņā nav "pavilcis" līdz uzturēšanās atļaujai, tāpēc viņa iebraukšanai Latvijā izmanto piecus gadus derīgo Vācijas vīzu. Rīgu viņa dievina un cer sakrāt naudu savas mājas fasādes restaurācijai. Viņas vecāki, pārdodot māju Abhāzijā, iegādājušies namiņu Jūrmalā.

Marinas draugi ir rakstnieka Grigorija Ostera ģimene. Sieva Maija ir pazīstama leļļu meistare, bet dēls - mākslas zinātnieks, kurš Rīgā atvēris galeriju "Cub". Vedekla ir pazīstamā mākslinieka Aleksandra Labasa meita. Šogad viņi atver "Jauno mākslas zinātnieku klubu", kurā nodarbības būs divās valodās - krievu un latviešu.

Režisors Vitālijs Manskis (fotogrāfijā), kurš, nesaņemot valsts finansējumu Krievijā, atveda uz Latviju savu slaveno dokumentālā kino festivālu "ArtDokFest", arī ir palicis Rīgā. Starp citu, Sanktpēterburgā festivāls arī notiek, taču par privātajiem līdzekļiem.

Apmesties Rīgā ļoti centās radošs pāris - mākslas direktors Artjoms Dertevs un aktrise Marija Šumakova. Marija Latvijā filmējusies trīs Krievijas seriāla "Saldā dzīve" sezonās, bet Artjoms pērn Vecrīga atvēra koncepta klubu "Vakara Ziņas". Tomēr kaut kas nogāja greizi un pāris atgriezās Maskavā.

Savs stāsts ir arī dzejniekam, izdevējam un tulkotājam Dmitrijam Kuzminam - Krievijas LGBT aktīvistam un Prinstonas Universitātes viesprofesoram. 2014. gadā viņš emigrēja uz Latviju, atzīstot portālam "lsm.lv", ka aizbraucis nevis tāpēc, ka pret viņu slikti izturējušies, bet gan tāpēc, ka viņam "kļuva grūti elpot". Kuzmins uzskata, ka "krievu kultūrai nepieciešami atbalsta punkti ārpus valsts robežām". Kuzmins apmeties Ozolnieku ciematā 40 kilometru attālumā no Rīgas un nodibinājis nekomerciālu organizāciju "Literatūra bez robežām", ar šo zīmolu izdodot trīs grāmatas. Viņš rīko dzejas lasījumus un popularizē vietējos autorus, neatkarīgi no valodas, kurā viņi raksta.

2015. gada rudenī atklājās, ka pret Jūrmalu nav vienaldzīga arī Krievijas premjerministra Dmitrija Medvedeva preses sekretāre Nataļja Timakova. Kopā ar vīru, arī bijušo žurnālistu Aleksandru Budbergu, viņa par 1,3 miljoniem eiro iegādājusies māju, kas iepriekš piederējusi pirmā Latvijas prezidenta Jāņa Čakstes mazbērniem.

Par pašu slavenāko krievu "emigrantu", kurš apmeties uz dzīvi Igaunijā, var uzskatīt mūzikas kritiķi Artēmiju Troicki, kurš dzīvo gaišā dzīvoklī un kopš 2014. gada ir pasniedzējs Tallinā un Helsinkos. Starp citu, pats viņš savu uzturēšanos Igaunijā par emigrāciju neuzskata, no Krievijas pilsonības atteikties negrasās un Igaunijas pilsonību iegūt arī ne.

Tallinā dzīvo bijušais žurnāla "Esquire" krievu versijas redaktors Filips Bahtins. Viņam ir māja Sāremā salā Kuresārē, kur viņš vasarā rīko nometnes ar nosaukumu "Kamčatka" bērniem un pieaugušajiem. Kā vadītāji šajās nometnēs strādā bijušais žurnāla "Boļšoj Gorod" galvenais redaktors Filips Dzjadko, Iļja Krasiļščiks, aktrises Čulpana Hamatova, Viktorija Tolstonogova, Alisa Hazanova, aktieris Jevgēnijs Stičkins, režisors Boriss Hļebņokovs un citi mākslas jomā un medijos strādājošie.

Nedaudz mazāk nekā pirms gada uz Igauniju pārcēlās sabiedriskā darbiniece un vides aktīviste Jevgēnija Čirikova, kura zināma kā Himkinskas meža aizstāvju kustības līdere. Savu vēlmi aizbraukt viņa skaidrojusi ar vēlēšanos aizstāvēt bērnus no iespējamās varas iestāžu patvaļas vai arī šīs pasaules spēcīgo uzbrukumiem. Igaunijā viņai ir terminētā uzturēšanās atļauja, ilgtermiņa plānus attiecībā uz šo valsti viņa nav publiskojusi.

Blogeris Maksims Jefimovs, kurš kļuvis pazīstams ar asu kritiku, kas vērsta pret Krievijas pareizticīgo baznīcu, un kurš figurējis krimināllietās Krievijā, Igaunijā dzīvo kopš 2012. gada kā politiskais bēglis. Pagājušā gada rudenī viņš lūdza piešķirt Igaunijas pilsonību, lai "nejustos kā otrās šķiras cilvēks" (un varētu ceļot pa Eiropu), taču valodu mācīties viņš atteicās. "Trimdā" viņš turpina pārsteigt publiku - piemēram, viņš uzrakstījis atklātu vēstuli Krievijas Federācijas Federālās drošības dienesta direktoram ar piedāvājumu apmainīt viņu pret Krievijā notiesāto Igaunijas specdienestu darbinieku Estonu Kohveru.

Gadu iepriekš - 2011. gadā - Igaunijā ieradās Sava Terentjevs, kurš Krievijā 2008. gadā tika notiesāts par naida kurināšanu pret miličiem. Viņš valstī ieguvis politisko patvērumu. Uz Igauniju pārcēlusies arī viņa ģimene. Krievijā atgriezties viņš negrasās - sacer mūziku un ceļo pa Eiropu.

Jau ilgāk nekā gadu Krievu teātri Tallinā vada Krievijas režisors Igors Lisovs. Kopā ar viņu strādā arī daži Krievijas aktieri. Tāpat Tallinā ik pa laikam dzīvo Krievijas televīzijas raidījumu vadītāja Nika Ganiča - viena no "Kuhnja TV" izveidotājām, kura tagad sadarbojas ar Igaunijas restorāniem.

Igaunijā dzīvo vai arī vienkārši atpūšas arī Krievijas estrādes un sporta zvaigznes, piemēram, Irinai Ponarovskai pieder māja Narva-Jēsū un viņa ieguvusi uzturēšanās atļauju, turklāt Igaunijā dzīvo arī viņas dēls ar sievu. Vēl citi zināmi Krievijas "vasarnieki", kam pieder īpašumi Igaunijā, ir satīriķis Semjons Altovs un bijušais futbolists, tagadējais treneris Valērijs Karpins. Daudz nopietnākas attiecības ar Igauniju ir aktierim Mihailam Porečenkovam - viņš daudz mācījies šajā valstī, viņam te ir daudz draugu un tagad šeit dzīvo arī viņa dēls ar savu sievu, kura ir no Igaunijas.

Tomēr Krievijas iedzīvotāji Lietuvā ierodas ne tikai politisku iemeslu dēļ. Doktors, daudzu televīzijas un sociāli aktuālu projektu medicīnas jomā dalībnieks, profesors Vasilijs Generalovs, Maskavas medicīnas centra "PlanetaMed" vadītājs, kas specializējas epilepsijas un galvassāpju diagnostikā un ārstēšanā, pēc ilggadējas sadarbības ar Eiropas klīnikām un atpūtas braucieniem uz Lietuvu, ieguva tur uzturēšanās atļauju un strādāja pie rehabilitācijas centra "Sventes" izveides Visaginas rajonā, kur iziet atveseļošanās kursus varētu ar epilepsiju slimi bērni no Krievijas, Baltkrievijas un Baltijas valstīm.

"Šajā vietā ideāls bija viss - daba, ezeri, kūrorta tradīcijas, krievvalodīgās vides esamība, brīvas telpas, kā arī nedārgs un augsti kvalificēts personāls," portālam "Delfi" stāstīja profesors, sakot: "Diemžēl, projektu nācās uz laiku apturēt saistībā ar ne visai vienkāršo ekonomisko situāciju. Ceru, ka viss nokārtosies un mūsu labā kopējā lieta atdzīvosies."

Tapt jāpiemin IT jomas uzņēmēju un investors no Krievijas Igoru Macaņuku, kura "bēgšanas" vēsturi uz Viļņu Krievijas IT biznesā uztver un apspriež gandrīz vai kā paraugu. Viņš ne tikai vienkārši pārcēla biznesu uz Lietuvu, bet attīsta tur tehnoparku "Vilnius Tech Park", kas var kļūt par lielāko Baltijas valstīs.