VID: tiek darīts viss iespējamais, lai novērstu korupcijas riskus  (17)

Iekšējiem korupcijas riskiem un citiem iespējamiem amatpersonu un darbinieku pārkāpumiem vienmēr ir tikusi pievērsta pastiprināta uzmanība, uzsvēra Teice-Mamaja. Tāpat kā jebkurā tiesībsargājošā iestādē Latvijā, arī VID ir izveidots un aktīvi darbojas iekšējais drošības dienests - tā ir Finanšu policijas pārvaldes Iekšējā drošības daļa. Tā ir struktūrvienība, kuras izveides mērķis un galvenais uzdevums ir laikus identificēt, atklāt un novērst noziedzīgus nodarījumus VID ierēdņu un darbinieku (ne tikai finanšu policistu) rīcībā.

VID ir izveidota fizisko personu nodokļu nemaksāšanas novēršanas sistēma RASA, kurā arī visu valsts amatpersonu deklarāciju dati tiek integrēti. Izmantojot šo priekšrocību, VID jau kuru gadu šo rīku izmanto, lai pārbaudītu VID darbiniekus gan attiecībā uz nodokļu maksāšanu, gan lai identificētu tos darbiniekus, kurus vajadzētu īpašāk uzraudzīt, jo iespējami augsti korupcijas riski, skaidroja Teice-Mamaja.

Analizējot VID darbiniekus, papildus tiek vērtēta arī VID rīcībā esoša informācija par amatpersonu ģimenes locekļiem, informēja Teice-Mamaja. Nesakritību vai aizdomu gadījumos tiek pieprasīta papildu informācija, darījumus apliecinošie dokumenti, kredītiestāžu norēķinu kontu izraksti, kā arī veikti fizisko personu auditi. Iepriekš minētās darbības veic VID Nodokļu kontroles pārvalde un iegūto informāciju tālāk nodod arī Finanšu policijas pārvaldes Iekšējās drošības daļas rīcībā. Tāpat nepieciešamības gadījumā, veicot likumdošanā noteiktās darbības, uzkrājot informāciju un to analizējot, Finanšu policijas pārvaldes Iekšējās drošības daļa, konstatējot pārkāpumus, uzsāk kriminālprocesus. Kriminālprocesu uzrauga Prokuratūra. Papildus tam VID darbinieki tiek uzraudzīti arī no ārienes, piemēram, no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB).

Pagājušajā gadā, pilnveidojot Iekšējās drošības daļas analītisko un operatīvo darbu un izmantojot jau esošās VID informācijas sistēmas, ir ieviesta jauna Risku analīzes sistēma korupcijas risku analīzes veikšanai, kas sniegs detalizētu informāciju ne tikai par VID amatpersonu un darbinieku, bet arī viņu tuvāko ģimenes locekļu un radinieku patieso mantisko stāvokli, kas būtiski uzlabos šo darbu: pilnīgi visas VID amatpersonas (neatkarīgi no struktūrvienības, kurā tā strādā), tiks analizētas un vērtētas pēc vienādiem kritērijiem.

Teice-Mamaja informēja, ka tas arī būtiski paātrinās laiku tādu personu atklāšanā, attiecībā uz kurām jāveic papildu darbības, lai šos koruptīvos gadījumus identificētu un pierādītu. Pateicoties šai sistēmai, ar laiku būs iespējams arī izstrādāt riska personas jeb "aizdomīgā darbinieka" profilu, kas ļaus daudz īsākā laikā un precīzāk identificēt aizdomīgās personas VID darbinieku vidū un iespējami operatīvi uz to reaģēt.

Teice-Mamaja norāda, ka ļoti būtiska ir arī laicīga noziegumu novēršana un preventīvas darbības, proti, iekšējās korupcijas risku noteikšana, to mazināšana un novēršana, vēl pirms pārkāpums izdarīts, kādēļ arī VID iekšienē ir izstrādāts detalizēts korupcijas risku reģistrs, identificēto risku novēršanas pasākumu plāns un plāna izpildes pasākumu reģistrs, kurus regulāri VID aktualizē.

Uz jautājumu, kā VID vadība vērtē izskanējušo informāciju par Finanšu policijas izmeklētāju iespējamiem pārkāpumiem, Teice-Mamaja norādīja, ka situācija nav tik viennozīmīga, kā tas izskan publiskajā telpā. VID vadība nekad nav noliegusi, ka arī VID, tāpat kā jebkurā citā iestādē, pastāv korupcijas riski. Diemžēl no šāda riska nav pasargāts nevienas iestādes vadītājs, lai cik rūpīgi izvērtētu un pārbaudītu cilvēkus, kuri piesakās un tiek pieņemti darbā.

"Arī pašreizējā VID vadība, uzsākot darbu, kā vienu no savām darba prioritātēm izvirzīja mazināt iespējamos korupcijas riskus un atbrīvoties no tiem darbiniekiem, kuri negodprātīgi pilda savus darba pienākumus. Diemžēl tas nav tik ātri izdarāms, kā varbūt no malas varētu šķist. Taču tas tiek darīts - ar tiem instrumentiem un tiesībām, kas ir iestādes rīcībā, tiek darīts viss iespējamais, lai identificētu šos gadījumus, tos novērstu un no šādiem darbiniekiem likumos noteiktajos veidos atbrīvotos," informēja Teice-Mamaja.

Viņa atzīmē, ka tajos gadījumos, kad aizdomas apstiprinās, jārunā par atsevišķiem gadījumiem un par konkrētiem darbiniekiem, nevis par visiem. "Ņemot vērā to, cik dienestā kopumā ir darbinieku un lielais vairums no viņiem ik dienas godprātīgi un atbildīgi pilda savus pienākumus, gan iestādes vadībai, gan vēl jo vairāk - visiem šiem darbiniekiem ir nepatīkami, pat sāpīgi, ja šos atsevišķos gadījumus vispārina un attiecina uz visu kolektīvu. Vēl jo nepatīkamāk ir tad, ja šādi secinājumi tiek izdarīti un spriedumi izteikti, balstoties tikai uz daļēji iegūtu informāciju, bez vispusīgas un pilnīgas konkrētās situācijas un informācijas analīzes," skaidroja Teice-Mamaja.

Jau līdz šim VID iekšējās drošības jomā ir īstenoti visnotaļ ievērojami uzlabojumi, sacīja Teice-Mamaja. Jau 2014.gada rudenī tika nomainīts daļas vadītājs, tika pieņemti rūpīgi izvērtēti un pamatoti lēmumi par struktūrvienības pakļautības maiņu, proti, Iekšējās drošības daļa kļuva tieši pakļauta VID Finanšu policijas pārvaldes direktoram. 2014.gadā ir mainīts Finanšu policijas pārvaldes Iekšējās drošības daļas reglaments.

"Darbu daļā sāka divi savā jomā ļoti kompetenti, profesionāli un stingrā iekšējā konkursā izvēlēti izmeklētāji, kuru darbs saistīts ar pašas institūcijas darbinieku rīcības izmeklēšanu. Diemžēl, bet Operatīvās darbības likums liedz šo struktūrvienību tieši pakļaut iestādes vadītājam, kas, iestādes skatījumā, būtu tikai likumsakarīgi. Papildu tam ir vēl daudzas iestrādes, kas šīs struktūrvienības darbu attīstīs un uzlabos, piemēram, kapacitātes stiprināšana," sacīja Teice-Mamaja.

Kā ziņots, raidījums "De facto", analizējot izmeklētāju deklarācijas, secināja, ka daudzi VID strādājošie izmeklētāji vai nu neuzticas bankām, vai arī cenšas legalizēt, iespējams, noziedzīgi iegūtus līdzekļus.

Raidījums analizējis 101 izmeklētāja deklarāciju. Trešdaļas jeb 33 personu uzrādītā informācija satur datus, ko, raidījuma ieskatā, var uzskatīt par satraucošiem - skaidras naudas uzkrājumi, ikgadēji naudas dāvinājumi no radiem, lielā apmērā izsniegti aizdevumi un, iespējams, atkarība no azartspēlēm. Piektdaļai izmeklētāju, kuru atalgojums pirms nodokļu nomaksas svārstās no 800 līdz 1000 eiro, esot skaidras naudas uzkrājumi, visbiežāk - ap 10 000 eiro jeb aptuveni tikpat daudz, cik viena izmeklētāja gada ienākumi. Savukārt 10% izmeklētāju saņem ikgadējus dāvinājumus, visbiežāk - no vecākiem. Vēl vairāki spējuši citām personām izsniegt lielus aizdevumus, iepriekš šo summu glabājot skaidrā naudā.

Ņemot vērā izskanējušo informāciju, finanšu ministrs Jānis Reirs (V) plāno šo situāciju pārrunāt ar VID vadību un par iekšējo kontroli atbildīgajiem darbiniekiem. Tāpat ministrs plāno izskanējušo informāciju pārrunāt ar ģenerālprokuroru, kā arī ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku, lai pret iespējamajām vainīgajām personām vērstos likumā noteiktajā kārtībā. Reirs atzina, ka izskanējusī informācija ir satraucoša, tā neatgriezeniski grauj iestādes reputāciju, kā arī met ēnu uz darbinieku godprātīgu attieksmi pret pienākumu pildīšanu.