"Ļoti sāpīgi ir to personīgi vērtēt," komentējot iespējamos Valsts ieņēmuma dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes izmeklētāju likumpārkāpumus, žurnālistiem trešdien sacīja VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone.
Viņa uzsvēra, ka ļoti svarīgs šobrīd ir pašattīrīšanās process jeb tikšana vaļā no negodīgiem cilvēkiem dienestā. Viņa vērsa uzmanību, ka tas, ka korupcija pastāv ne tikai VID, bet arī citās valsts institūcijās, ir skaidrs, tāpēc pēdējos divos gados veikta virkne kontroles pasākumu.
Komentējot iespējamos VID izmeklētāju likumpārkāpumus, par ko svētdien vēstīja LTV raidījums "de facto", Pētersone skaidroja, ka skaidras naudas uzkrājumi virs 10 000 eiro ir deviņām amatpersonām, kas ir 6% no kopējā Finanšu Policijas pārvaldes (FPP) amatpersonu skaita. Vienai FPP amatpersonai skaidras naudas uzkrājums ir 71 000 eiro, kas, kā piebilda Pētersone, nav izveidots viena gada laikā, savukārt pārējiem vidējais skaidras naudas uzkrājums ir ap 13 000 eiro.
VID uzsver, ka būtiski ir ņemt vērā to, ka, pirmkārt, ir jāvērtē ne tikai deklarētā summa konkrētajā gadā, bet arī attiecīgajā gadā īstenotie darījumi, piemēram, vai persona ir pārdevusi transportlīdzekli vai veikti tamlīdzīgi darījumi. Otrkārt, skaidras naudas uzkrājumi veidojas ne tikai 2014. gadā, bet tiek uzkrāti vairāku gadu garumā, kas, kā uzsver dienestā, nav aizliegts. Kā piemēru VID min to, ka viens no FPP darbiniekiem krājis teju 10 gadus.
Savukārt bezskaidras naudas virs 10 000 eiro ir 11 amatpersonām jeb 12% no kopējā FPP darbinieku skaita. Vienai amatpersonai bezskaidras naudas uzkrājums ir 97 475,75 eiro, savukārt pārējiem vidējais bezskaidras naudas uzkrājums ir ap 30 000 eiro. Dienests skaidro, ka arī bezskaidras naudas uzkrājumu gadījumā ir jāvērtē ne tikai deklarētā summa konkrētajā gadā, bet arī attiecīgajā gadā īstenotie darījumi un iepriekšējos gados uzkrātā summa.
Ienākumus no azartspēlēm guvušas četras FPP amatpersonas, summas neesot lielas, norādīja Pētersone. Lielākā deklarētā summa ir 2585,71 eiro, kas ir trīs laimestu kopsumma. Tikmēr dāvinājumus saņēmušas 11 FPP amatpersonas, kas ir 13% no kopējā amatpersonu skaita, dāvinājuma apmēra sir no 430 līdz 7000 eiro. Taču, kā vērš uzmanību VID, ir būtiski izvērtēt dāvinājuma būtību un kopsummu, ja dāvinātājs ir viens cilvēks. "Katram dāvinājumam ir stāsts," atgādināja VID ģenerāldirektore. Viņa pauda neizpratni par raidījuma "de facto" sižetu, kas radījis nevajadzīgu konfrontāciju.
2014. un 2015. gadā VID amatpersonām veikta virkne kontroles pasākumu, tostarp ieņēmumi un izdevumi analizēti 33 VID darbiniekiem, papildu deklarācija pieprasīta 15 amatpersonām, bet piecām personām veikts nodokļu audits.
VID vērš uzmanību, ka kontroles pasākumi turpinās, šobrīd notiek darbs vēl ar teju 170 amatpersonām. Tāpat dienests apņēmies pilnveidot sadarbību starp Nodokļu pārvaldi, Nodokļu kontroles pārvaldi un FPP. Līdz martam tiks izvērtēti normatīvie akti un izstrādāti priekšlikumi par precīzu atbildības un pienākumu sadalījumu par amatpersonu deklarācijās iekļauto ziņu patiesuma pārbaudēm, kā arī par skaidras naudas ierobežojumiem un mantojumu apliecību patiesuma un tiesiskuma izvērtēšanu pirms to iesniegšanas. "Tajā, kā tiek izsniegtas mantojuma apliecības, laikam kaut kas nav kārtībā. Papīrs pacieš visu," uzsvēra VID ģenerāldirektore, piebilstot, ka nereti ir skaidrs, ka mantojuma apliecība ir fikcija, taču ir problēmas to pierādīt.
Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" iepriekš izpētījis, ka 20% VID izmeklētāju ir skaidras naudas uzkrājumi, kas mērāmi aptuveni viena izmeklētāja gada ieņēmumu apmērā.
Izpētot 101 izmeklētāja gada deklarācijas, raidījums secinājis, ka šo izmeklētāju atalgojums pirms nodokļu nomaksas lēšams robežās no 800 līdz 1000 eiro, taču saskaņā ar raidījumā vēstīto noziedzības apkarotāji skaidrā naudā tur visdažādākās summas, visbiežāk, aptuveni desmit tūkstošus eiro. Tāpat VID izmeklētāju deklarācijas liecina, ka 10% izmeklētāju saņem ikgadējus dāvinājumus. Visbiežāk naudu viņiem dāvina vecāki. Tāpat vēl vairāki noziedzības apkarotāji spējuši izsniegt lielus aizdevumus citiem.
Deklarācijās atklājies, ka izmeklētāju visizplatītākie ir ikgadēji ieņēmumi no "Latvijas Loto", taču dažs laimējis arī tūkstošos eiro mērāmas summas no azartspēlēm internetā.