Premjera un ministru amatu kandidātiem jānosaka konkrētas prasības, piedāvā Reģionu apvienība  (15)

Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā paredz noteikt, ka par Ministru kabineta locekli var izvirzīt un apstiprināt personu, kurai ir vismaz otrā līmeņa augstākā izglītība (bakalaura grāds), valsts valodas prasme augstākajā līmenī, prasme brīvi sarunāties kādā no Eiropas Komisijas darba valodām, kā arī ne mazāk kā trīs gadu vadītāja darba pieredze. Tāpat kandidātam ir jābūt motivētam redzējumam par attiecīgās nozares attīstības stratēģiju un tās realizācijas plānu.

Papildus likumprojekts arī paredz, ka Ministru kabineta locekli nevar izvirzīt un apstiprināt personu, kura atzīta par maksātnespējīgu parādnieku.

Tāpat svarīgs ir kandidāta redzējums par attiecīgās nozares attīstības stratēģiju un tās realizācijas plānu.

Liepiņš uzsver, ka valdības pārstāvim ir jābūt ar noteiktu izglītības, svešvalodu zināšanu un nozares kompetences līmeni, lai sabiedrībai būtu pārliecība, ka konkrētā persona ir spējīga augstākajā līmenī pildīt tai deleģētās funkcijas un uzdevumus. "Visiem noteikti vēl spilgtā atmiņā ir vairāku augsto amatpersonu uzstāšanās starptautiskā līmenī, kad par viņu svešvalodu zināšanām un izteiksmes veidu smīkņāja gan ārvalstu sabiedrība, gan Latvijas iedzīvotāji. Tas nedara godu valstij un nerada sabiedrības uzticēšanos valsts varai," viņš norāda.

Pašlaik Ministru kabineta iekārtas likuma 12. pants nosaka, ka par Ministra kabineta locekli nevar izvirzīt un apstiprināt personu, kuru, saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu, nevar pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu un ievēlēt Saeimā. Ministru kabineta locekļa amata kandidātam likumā nav noteiktas prasības ne pēc konkrēta izglītības līmeņa, ne cita veida zināšanām vai pieredzes attiecīgajā jomā.

LRA ceturtdien rosināja šo jautājumu iekļauts parlamenta sēdes darba kārtībā, taču šis priekšlikums netika atbalstīts.