"No sazvērestību teorijām nevar izvairīties, jo mēs ikdienā lielākoties izmantojam tā dēvētas pašu nepārbaudītās zināšanas un paļaujamies uz vienkāršiem skaidrojumiem. Bieži pārpratumi rodas arī par svarīgiem juridiskiem aspektiem, jo tautā kā pareiza ir pieņemta viena versija, bet likums paredz ko pavisam citu," skaidro sociālantropologs Roberts Ķīlis. 
Taču atšķirībā no pasakām vai pilsētas leģendām sazvērestību teorijas var veiksmīgi izmantot vairākiem mērķiem: pārvirzīt uzmanību uz citām problēmām, panākt sabiedrības polarizāciju un "saindēt" cilvēkus. Tās darbojas kā vīruss: "iesēžas" prātā, kaut ko labi izskaidro un nav izdzēšamas ne ar kādiem pierādījumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
