Šadurskis piekristu kļūt par izglītības ministru  (234)

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Šadurskis bijis izglītības un zinātnes ministrs Einara Repšes valdībā no 2002. gada novembra līdz 2004. gada martam.

"Vienotība" pirmdien, 1. februārī, frakcijas sēdē spriedīs par iespējamiem kandidātiem uz izglītības un zinātnes ministra, ekonomikas ministra un labklājības ministra posteņiem. Pēc tam vakarā par to lems partijas valde, un provizoriski ceturtdien vai piektdien kandidātu oficiāla apstiprināšana plānota partijas domes sēdē. Saskaņā ar Satversmē noteikto, ka premjers aicina darbā ministrus, kandidāti būs jāsaskaņo ar Ministru prezidenta amata kandidātu Māri Kučinski (ZZS), norādīja Šadurskis.

Politiķis norādīja - ja būtu ministrs, tad pedagogu samaksas jaunais modelis tiktu sagatavots trīs mēnešu laikā, lai pēc tam to varētu izdiskutēt ar iesaistītajām pusēm. Šadurskis ir pārliecināts, ka pedagogu minimālajam atalgojumam jābūt ievērojami augstākam nekā pašlaik un atalgojuma skaitļi varētu būt līdzīgi pašlaik izstrādātā modeļa projektā minētajiem.

Politiķis būtu gatavs īstenot arī plašākas reformas, tostarp nepieciešams virzīties uz mūsdienīga skolu tīkla ieviešanu. Taujāts, vai tas nozīmētu atsevišķu lauku skolu slēgšanu, kuru uzturēšana varētu nebūt racionāla no resursu izmantošanas viedokļa, Šadurskis atbildēja, ka censtos rast risinājumu, piemēram, situācijām, kad netālu no divu pašvaldību robežas katrā pusē ir sava skola un abas ir pustukšas.

Vaicāts par politiķa raisīto ažiotāžu daļā sabiedrības pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad Šadurskis kā izglītības ministrs bija saistīts ar valodas reformas skolās ieviešanas procesu, politiķis uzsvēra, ka pirms apmēram 12 gadiem veiktā reforma vērtējama kā pēdējā veiktā reforma izglītības jomā. Viņš skaidroja, ka tās īstenošana tolaik nesaskanēja ar Krievijas valsts politiku. Krievija tolaik jau esot bijusi atteikusies no demokrātijas, un pretdarbība izmaiņām Latvijā bijusi labi finansēta, norādīja bijušais izglītības ministrs.

Šadurskis sacīja, ka Igaunija pašlaik apskaužot Latviju par to, ka valsts spēja īstenot minēto reformu. Savukārt attiecībā uz tālāko gaitu par valodu Kučinskis jau esot paudis izsvērtu pozīciju. Šadurskis uzskata, ka nav jāpieņem jauni likumi, pirms nav pārliecības, ka jauna sistēma darbosies labi. Politiķis ir pārliecināts, ka nākotnē jāvirzās uz vienādu izglītības standartu, taču reizē piebilst, ka arī bilingvālām mācībām paredzama pietiekoši ilga nākotne un ka mazākumtautību pārstāvjiem jābūt iespējai savā valodā apgūt savu literatūru un kultūru.

Kā ziņots, "Vienotības" Saeimas frakcija nolēmusi piekrist jaunajā valdībā uzņemties Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Ārlietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas pārraudzību, kā arī premjera biedra amatu, kas tiks vienam no pieminētajiem ministriem, visticamāk, ekonomikas ministram.

Izglītības un zinātnes ministra amatam neoficiāli izskan arī Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna (V) un parlamentārieša Inta Dāldera (V) vārdi. Par šādām kandidatūrām līdzās jau minētajiem kandidātiem - deputātiem Šadurski, Ilzi Viņķeli (V), Arvilu Ašeradenu (V) - tiekot runāts partijā "Vienotība", norādīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZDA).

LIZDA, Latvijas Pedagogu dome (LPD) un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) vienojušās par kritērijiem, kādiem būtu jāatbilst topošajam izglītības un zinātnes ministram, kā vienu no būtiskākajiem nosacījumiem izvirzot izpratni par nozari, kas balstīta uz iepriekšēju pieredzi un prasmi veidot konstruktīvu dialogu ar sociālajiem partneriem un citām nevalstiskajām organizācijām.

LIZDA, LPD un LIVA uzskata, ka kvalitatīvu un ilgtspējīgu reformu īstenošanu izglītības sistēmā kavē ne tikai nepietiekamais valsts finansējums, bet arī politiskās gribas trūkums. Pedagogus pārstāvošās organizācijas vēlas būt pārliecinātas, ka topošais nozares ministrs ne tikai ieklausīsies sociālo partneru un savas jomas profesionāļu teiktajā, bet arī būs vērsts uz ciešu sadarbību dažādu tiesību aktu projektu izstrādes gaitā, īpaši to sākotnējās sagatavošanas posmos.

Gadījumā, ja atbilstošu cilvēku politiskā elite nevar piedāvāt, ir vērts padomāt par iespēju izvirzīt kandidatūru no nozares profesionāļiem, ar nosacījumu, ka Ministru prezidentam ir pilnīgs atbalsts šādam kandidātam, norāda izglītības nozares pārstāvji. Tas var būt, piemēram, kāds Saeimas frakciju deputāts ar skolas direktora un pašvaldības vadītāja pieredzi vai sevi pierādījis pašvaldības izglītības pārvaldes vadītājs, kuram ir reālistisks redzējums par situāciju izglītībā un politiķim atbilstoša izpratne par izglītības reformas nosacījumiem un tam nepieciešamajiem resursiem, kā arī griba sakārtot gadiem neatrisinātos zinātniskās darbības un augstākās izglītības finansēšanas jautājumus.