Teju trešdaļa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas un Muitas policijas pārvaldēs strādājošajām vadības līmeņa amatpersonām 2014. gadā veidojušas skaidras naudas uzkrājumus, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto".
Turklāt vairāk nekā pusei no viņu vidus nav cita veida uzkrājumu kādā no bankām. Finanšu un Muitas policijas vadītāji un viņu vietnieki kopumā glabājuši vairāk nekā 160 tūkstošus eiro, sākot no nepilniem diviem tūkstošiem līdz pat vairāk nekā 87 tūkstošiem eiro.
Vislielākie "skaidras naudas" uzkrājumi 87 473,11 eiro apmērā bija VID Finanšu policijas pārvaldes Administratīvās vadības daļas vadītāja vietniekam Jurģim Kijonekam. Kredītiestādēs viņam glabājās tikai trīs ar pusi tūkstoši eiro. ,,Tas nav normāli, es neredzu tam izskaidrojumu! Es esmu ļoti pārsteigts," pauž VID ģenerāldirektores vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis. Iespējams, tieši pateicoties Čerņeckim, Kijoneks savulaik nezaudēja darbu VID, piebilst raidījums.
Kā atzīmē "de facto", Kijoneks bijis liecinieks pirms vairākiem gadiem žurnālistes Ilzes Jaunalksnes nelikumīgi noklausīto telefona sarunu lietā, ko veica Finanšu policija. Laikraksts "Diena" savulaik rakstījis, ka tieši Kijoneks noklausījies daļu žurnālistes telefona ierakstu. Turklāt Kijoneka pienākumos bijis atklāt šādu rīcību un sodīt vainīgos. Taču tā nav noticis.
Vēlāk Kijoneks zaudējis pielaidi valsts noslēpumam, taču viņš turpinājis strādāt VID. Uz "de facto" jautājumu, vai tā bijusi viņa iniciatīva, saglabāt vadošu darbu Kijonekam, Čerņeckis atbildējis, sakot "es neatceros, tas bija ļoti sen. Varbūt arī mana ideja. Pieļauju, ka jā. Viņa zināšanas, pieredze un darbaspējas ir ļoti augstas, tādēļ arī tika pieņemts lēmums, ka viņš paliek FP, viņš zina visu vēsturisko attīstību FP, evolūciju un visas tās lietas."
Tieši Kijoneks starp kolēģiem saņēmis arī vērtīgāko mantojumu no kāda Aleksandra Neilanda (80 000 latu jeb 113 829 eiro). Iespējams, tas bijis dzīvoklis Rīgā, lēš raidījums.
Finanšu policijas pārvaldes daļas vadītājs Māris Vītols mantojumu saņēmis no sava tēva (72 009 latus jeb 102 459 eiro). Arī gadu iepriekš tēvs dēlam bija uzdāvinājis astoņus tūkstošus latu. Tas ir aptuveni tikpat daudz, cik viņa tā laika gada ienākumi no darba policijā.
Ne Kijoneks, ne Vītols uz "de facto" jautājumiem līdz piektdienas vakaram neatbildēja.
"de facto" atklāj, ka iespaidīgi aizdevumu darījumi ir Kijoneka kolēģim, Finanšu policijas pārvaldes nodaļas vadītājam Dainim Peļnikam. 2014. gadā viņa izsniegto aizdevumu kopsumma ir 80 tūkstoši eiro. Nekustamo īpašumu burbuļa laikā Peļniks veicis iespaidīgus darījumus un nopelnījis 235 tūkstošus eiro. Daļu naudas Peļniks ieguldīja dažādos fondos, bet lielāko daļu ilgstoši glabāja skaidrā naudā. Līdz beidzot 2011. gadā 80 tūkstošus eiro kādam aizdevis. Taču arī viņš par saviem darījumiem "de facto" neatbildēja.
Savukārt Kijoneks savulaik aizdevis naudu saviem amata brāļiem. Viens no viņiem - bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks Aigars Prusaks, kurš bija iesaistīts "Latvenergo" lietas izmeklēšanā.
Tāpat pirms pieciem gadiem Kijoneks saņēmis desmitos tūkstošu mērāmas summas no Normunda Margeviča (80 000 eiro) un Ligitas Margevičas (20 000 ASV dolāru) - tādā pašā apmērā, kādā Kijoneks iepriekš bija aizdevis. Taču "de facto" neizdevās no Kijoneka uzzināt, vai šis Margevičs ir bijušais Ekonomikas policijas inspektors, kurš bija iesaistīts gaļas kontrabandas lietā un nonāca tiesas priekšā.
"de facto" atzīmē, ka šonedēļ, kad pār atsevišķu VID amatpersonu godaprātu pārslīdējusi šaubu ēna, "traģikomiski izskatījās ģenerāldirektores vietnieks Aigars Undzēns", kurš preses konferencē ap roku bija aplicis smalku "Tag Heuer Carrera" zīmola pulksteni. Sociālajos tīklos tika piesaukta visdažādākā tā vērtība.
Pats Undzēns "de facto" atzina, ka samaksājis par šo laikrādi mazāk nekā četrus tūkstošus eiro. "Es to iegādājos par skaidru naudu, ārzemēs. Vērtība ir atbilstoša tai, kas nav jādeklarē," kodolīgi paskaidrojis Undzēns.
Lai kliedētu aizdomas par iespējumu korupciju, kas slēpjas aiz skaidras naudas darījumiem un uzkrājumiem, VID ģenerāldirektore rosinās izmainīt līdzšinējo kārtību. Visticamāk, būs jānosaka maksimālais apmērs tam, cik daudz amatpersonas drīkstēs turēt banknotēs mājās.