Mantoto skaidro naudu uzrādīt notāram nevajag – nepieciešama vienīgi mantojuma atstājēja miršanas apliecība un izziņa par pēdējo deklarēto dzīvesvietu, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" žurnālistu eksperimentā sacīja notāre Daina Andersone, kura izsniegusi apliecību skolotājas dēlam bijušajam finanšu policistam Robertam Dirnēnam par mantotiem 0,5 miljoniem ASV dolāru.
"Aizliegtā paņēmiena" žurnālists eksperimentā uzdevās par dēlu, kurš no mirušā ne visai turīgā tēva mantojis 50 000 eiro. Viņš devās pēc mantojuma apliecības pie Andersones.
Viņa šajā situācijā atzina, ka "mantoto" naudu uzrādīt nevajag - pietiek ar jau minētajiem dokumentiem. Raidījums atzīmē - jo lielāka summa, jo tas ir izdevīgāk pašam notāram, jo viņš saņem 0,5% no mantojuma.
Notāre Andersone raidījumam atzina, ka, cik viņa dzirdējusi medijos, tad "pārbauda, tad tikai tad, ja ir kādas aizdomas par noziedzīgu darījumu, vai ir kādas sūdzības, pretējā gadījumā jau neviens neko nepārbauda".
Raidījums atzīmē, ka šādā situācijā arī Dirnēnam nav bijušas problēmas "mantot" neesošu naudu.
Notāre Andersone LTV raidījumam "Panorāma" teica, ka kustamas mantas izcelsmi notāri nevar pārbaudīt, turklāt runa ir ne tikai par naudu, bet arī par dārglietām un citām vērtīgām lietām.
Notārs apstiprina mantojuma tiesībās uz mirušā atstāto mantu - mantojuma vērtība tiek norādīta tikai tāpēc, lai aprēķinātu sev honorāru. Mantots ir tikai tas, kas piederējis mantojuma atstājējam, turklāt, izmantojot mantojuma apliecību, "nevar neko legalizēt, jo mantojuma apliecība nav īpašuma tiesības apliecinošs dokuments". Tas, ko konkrēti ir atstājis nelaiķis un ko mantojis mantinieks, ir "pierādīšanas jautājums" un tā vairs nav notāra kompetence, sacīja Andersone.
Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) priekšsēdētāja Sandra Stīpniece LTV raidījumā "Panorāma" sacīja, ka zvērinātam notāram ir jāatsakās no līdzdalības darbībās, kas acīmredzami kalpo prettiesiskiem mērķiem, tai skaitā no iesaistīšanās fiktīvos darījumos, ja notāra rīcībā ir informācija par šādiem klienta mērķiem.
Viņa uzsvēra, ka Zvērinātu notāru padome sākusi izvērtēt notāres Andersones rīcību. Stīpniece sacīja, ka konkrētajam Dirnēna darījumam vajadzēja izraisīt notāres aizdomas.
Viņa atzīmēja, ka ir nepieciešams nekavējoties sanākt kopā visām iesaistītajām institūcijām - notāru padomei un VID, lai pārrunātu visas nianses, un, ja nepieciešams, jārosina grozījumi normatīvajos aktos. Diskusija par to notāru padomē tiks sākta piektdien, izrunājot notikušo Dirnēna mantojuma gadījumu, un tad arī tiks lemts par tālāko rīcību.
Pirmdienas vakarā paziņojumu medijiem izplatīja arī LZNP rīkotājdirektore Vija Piziča, kurā teikts, ka gan sabiedrības, gan nereti arī valsts iestāžu pieņēmumi par to, kas ir zvērināta notāra atbildība un kompetence, tostarp, ka tas ir pārbaudījis izsniegtajā mantojuma apliecībā norādītās kustamas mantas izcelsmi, nonāk pretrunā ar to, ko nosaka likums. To apliecina arī 1. februāra raidījumā "Aizliegtais paņēmiens" atspoguļotā situācija.
Nenoliedzot, ka notāra komunikācija nebija atbilstoša, vienlaikus jānorāda, ka saskaņā ar tiesību aktiem notāra izsniegtā mantojuma apliecība ir dokuments, kas pierāda, ka tajā norādītās personas ir mantojuma atstājēja vienīgie mantinieki, kuriem ir tiesības uz visu mantojuma atstājēja kustamo un nekustamo mantu. Iepretī tam, ka tiek uztverts, ka notārs pārbauda nekur nereģistrētas kustamas mantas piederību, notāram šādu iespēju nav, teikts Pizičas paziņojumā.
Līdz šim Latvijas Zvērinātu notāru padome ieskatīja, ka kontrolējošajām iestādēm nav šķēršļu pārbaudīt mantotās kustamās mantas, tai skaitā, lielas naudas summas, izcelsmi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
