Latvijas Krievu kopiena: jārod atbilde uz jautājumu, vai cittautieši Latvijā ir resurss vai drauds  (290)

Pēc viņa domām, tas ir resurss. "Var, protams, cittautiešiem lielākā vai mazākā mērā neuzticēties, bet jāuzmanās, lai pa šo neuzticēšanās ceļu neaizejam par tālu, tad būs grūti apstāties un rast atpakaļceļu. Krievu valodas pasludināšana par svešvalodu, krievu skolu slēgšana ir drauds integrācijai, kas pēdējos 25 gados jau kļuvis pašpietiekams un pats sevi atražo," uzskata Sokolovs.

Pēc LKK prezidenta domām, nepilsoņiem jādod tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās. Savukārt tiesības tikt ievēlētam pašvaldības domē arī turpmāk vajadzētu saglabāt tikai pilsoņiem.

Sokolovs norāda, ka viņa vadītā Pilsoņu un nepilsoņu savienība kopš 1998. gada ir daudz darījusi, lai veicinātu naturalizāciju, bet atlikušie 260 000 nepilsoņu esot "sausais atlikums", kas dažādu iemeslu dēļ nekad nenaturalizēsies. "Dažiem tā ir ērti, jo viņi vēlas arī turpmāk ceļot uz Krieviju bez vīzas, daži jūtas aizvainoti, ka viņiem Latvijas pilsonība nav piešķirta automātiski. Tomēr joprojām aktuāls ir jautājums par nepilsoņu iesaistīšanu sabiedrības dzīvē. Aristotelis savulaik retoriski jautāja: vai cilvēks var labvēlīgi izturēties pret sabiedrisko iekārtu, ja viņš nepiedalās sabiedrības dzīvē? Politiķu pienākums ir nodrošināt cilvēkiem iespēju iesaistīties sabiedrības dzīvē, un no katra indivīda ir atkarīgs, kā viņš šīs iespējas izmantos," norāda LKK prezidents.

Vaicāts, vai LKK un citu krievu nevalstisko organizāciju darbība tiek finansēta arī no Krievijas vēstniecības un dažādu Krievijas fondu līdzekļiem, Sokolovs nenoliedza, ka Krievijas vēstniecība materiāli atbalsta dažādus ar krievu kultūru saistītus pasākumus. Jau piecus gadus pēc kārtas ar lieliem panākumiem Latvijā notiek Krievu kultūras dienas. To rīkošanai esot lūgts Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansiāls atbalsts, bet tas neesot piešķirts. "Rodas iespaids, ka finansiāli atbalstīta tiek tikai latviešu kultūra, bet tad, kad mēs vēršamies pēc finansējuma saviem kultūras pasākumiem pie Krievijas vēstniecības, mūs apsaukā par "Maskavas roku"," noteica LKK prezidents.

Jautāts, vai Krievija patlaban ir Latvijas sabiedrotā vai ienaidniece, Sokolovs atzina, ka šodien Krievija nav Latvijas sabiedrotā, jo neveic ar to kopīgas darbības, piemēram, ekonomikas jomā, bet Krievija nav arī Latvijas ienaidniece. "Tas, ka Latvijas valdība Krieviju uztver kā ienaidnieci, tiek lielā mērā attiecināts arī uz vietējiem krievvalodīgajiem, kurus bieži nodēvē par Latvijai nelojāliem cilvēkiem," uzskata LKK prezidents.

Protams, Latvijas drošību garantē NATO līguma 5. punkts, kas sola kolektīvu aizsardzību militāras agresijas gadījumā, bet Latvijas politiķiem nevajadzētu to izmantot, lai provocētu Krieviju ar nepārdomātiem izteikumiem, piebilda Sokolovs. LKK prezidents ir pārliecināts, ka Latvijā nevar atkārtoties notikumi, kādi risinājās Donbasā, jo neviens to nevēlas.

"Nenoteiktais krievu valodas, krievu skolu statuss, nepilsoņu atstumtība no sabiedriskās dzīves un nespēja ietekmēt vietējās pašvaldības darbu rada iekšēju satraukumu cittautiešos. Ir laiks pārvarēt "nacionālo romantismu", kad valstī ir tikai viena valoda, viena kultūra. Ir jāņem vērā izveidojusies realitāte, ka Latvijas iedzīvotāju sastāvs ir daudznacionāls," norāda LKK prezidents.