Delfi foto misc. - 46887
Foto: LETA
Skolu un aprūpes iestāžu ēdienkartēs drīkstēs iekļaut pārtikas produktus, kas satur dabīgas izcelsmes krāsvielas, aromatizētājus un atsevišķus konservantus, otrdien lēma valdība.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem paredz, ka ēdināšanā var izmantot pārtikas produktus, kas satur dabīgos aromatizētājus un krāsvielas, piemēram, karotīnu, karameli, paprikas ekstraktu u.c.

Savukārt, lai ļautu pagatavot saldos ēdienus, miltu konditorejas izstrādājumus u.c. ēdienus, sarakstā iekļauts arī vanilīns.

"Lai arī vanilīns nav dabiskas izcelsmes aromatizētājs, tomēr šobrīd tas tiek izmantots plašāk ēdināšanā, jo tas ir lētāks un vieglāk pieejams ēdinātājiem. Ņemot vērā, ka aromatizētāji, kas nav dabīgi, piemēram, vanilīns, nav ieteicami ikdienas uzturā, noteikumu projektā tika noteikts, ka aromatizētāju vanilīnu drīkstēs izmantot līdz 2017. gada 1. janvārim," skaidro Veselības ministrija.

Lai izvairītos no situācijas, kad bērni skolās līdz pusdienām ēd miltu konditorejas izstrādājumus, kas nomāc apetīti, veicina pārmērīgu cukura, tauku un enerģijas uzņemšanu vēl pirms pusdienām, grozījumos ir noteikts, ka miltu konditorejas izstrādājumus izglītības iestāžu izvēles ēdienkartē var iekļaut ēdienreizēs, kas tiek organizētas ne ātrāk kā pulksten 11.

Attiecībā par pārtikas produktiem, kurus papildus kompleksajai un izvēles ēdienkartei drīkst izplatīt vispārējo un profesionālo izglītības iestāžu teritorijā, tostarp skolu kafejnīcās, uzkodu un dzērienu automātos, atļauto produktu klāsts papildināts ar maizi ar noteiktiem kvalitātes kritērijiem, sviestu, džemu, želeju, ievārījumu, augļu un ogu mērci, kā arī augļu un ogu biezeni.

Ministrijā arī informēja - lai skolēni varētu iegādāties karstos dzērienus (piemēram, tēju, kakao) arī ārpus ēdnīcas un kafejnīcas darba laika, uzkodu un dzērienu automātos drīkstēs izplatīt dehidrētu pienu.

Ņemot vērā saņemtās sūdzības par aizliegumu ēdināšanā izmantot apstrādātus zvejniecības produktus, piemēram, konservētu zivi savā sulā, siļķi u.c., ko skolās un ārstniecības iestādēs nevar pagatavot, tagad tos ēdienkartē var iekļaut vienu reizi nedēļā, nosakot kvalitātes kritērijus attiecībā par zivju saturu, maksimālo pievienotā sāls daudzumu, par pārtikas piedevām u.c.

Tāpat skolēnu un aprūpes iestāžu iemītnieku ēdienkarti varēs dažādot ar marinētiem gurķiem un bietēm, skābētiem kāpostiem u.c., kuru ražošanā nepieciešams izmantot etiķskābi, citronskābi, askorbīnskābi vai ābolskābi.

Jau vēstīts, ka no šā gada spēkā stājās Veselības ministrijas rosinātās izmaiņas skolu ēdināšanā, liedzot mācību iestādēs tirgot virkni produktu. Izmaiņas paredzēja sāls, cukura, miltu un daudzu citu produktu ierobežojumus vai pat aizliegumus.

Ieviešot prasības praksē, atklājās virkne problēmu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!