"Ņemot vērā, ka balsojums par jauno Ministru kabineta sastāvu ir paredzēts 11. februārī, komentēt jautājumu par speciālajām atļaujām ir priekšlaicīgi," teica Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pārstāve Iveta Maura. Citus komentārus SAB nesniedz.
Savukārt demisionējusī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) vēl janvāra beigās apgalvoja, ka, tiklīdz būs zināmi jaunās valdības ministru amata kandidāti, SAB varēs veikt priekšizpēti par šiem cilvēkiem. Pēdējie ministru amata kandidāti kļuva zināmi pagājušo pirmdien.
Aģentūras LETA apkopotā informācija liecina, ka pielaides no jaunā valdības sastāva nav pašreizējiem Saeimas deputātiem Kučinskim un Šadurskim un Finanšu ministrijas parlamentārajam sekretāram Ašeradenam. Pārējie topošās valdības locekļi strādāja pašreizējā Ministru kabinetā, līdz ar to viņiem bija spēkā pielaide.
Kučinskis informēja, ka no Valsts kancelejas pārstāvjiem ir saņēmis dokumentus, kas viņam jāaizpilda saistībā ar pielaides iegūšanu valsts noslēpumam. Dokumentus premjerministra amata kandidāts vēl nav paspējis aizpildīt. Vēl janvāra beigās Kučinskis apgalvoja, ka viņam oficiāli tas neesot teikts, bet viņš "saprot", ka nepieciešamības gadījumā saņemtu augstākās kategorijas pielaidi valsts noslēpumam.
Arī Šadurskim pašlaik nav augstākā līmeņa jeb pirmās kategorijas pielaides, taču politiķis pauda pārliecību, ka pēc apstiprināšanas ministra amatā viņam tāda tiks piešķirta. Kā Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājam viņam bija piešķirta darbam nepieciešamā otrās kategorijas pielaide valsts noslēpumam.
Ašeradens apliecināja, ka viņam nav augstākās kategorijas pielaides, taču politiķim ir grūti iedomāties, kāpēc lai viņam tāda netiktu piešķirta. Ašeradens šodien plāno interesēties par pielaides piešķiršanas iespējām.
SAB pēc dokumentu saņemšanas ir jāveic pārbaude, vai amatpersona atbilst valsts noslēpuma pielaides saņemšanai. Iepriekš Straujumas abu valdību laikā atsevišķiem ministriem bijušas problēmas ar pielaides saņemšanu valsts noslēpumam. Neskatoties uz valdībā nostrādātajiem vairākiem mēnešiem, pielaidi nesaņēma kādreizējā tieslietu ministre Baiba Broka un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK), līdz ar to amatpersonas bija spiestas amatu pamest.
Savukārt šajā valdībā plašāku rezonansi guva pielaides piešķiršana veselības ministram Guntim Belēvičam (ZZS), kuram SAB sākotnēji piešķīra pielaidi uz noteiktu termiņu un pēc tam pagarināja līdz 2018. gada beigām.
SAB pārbaudāmajām amatpersonām nav tiesīgs atklāt plašākus iemeslus, kādēļ pielaide atteikta. Likumā par valsts noslēpumu minēti septiņi punkti, kāpēc pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem personai tiek liegta.
Pielaide, piemēram, nepienākas personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu. 50% gadījumu tieši šī norma minēta kā iemesls pielaides neizsniegšanai.
Speciālās atļaujas izsniedz uz noteiktu termiņu, bet ne ilgāku par pieciem gadiem. Speciālās atļaujas iedala trijās kategorijās. Personas pieeja sevišķi slepenai informācijai atļauta ar pirmās kategorijas speciālo atļauju, slepenai informācijai - ar otrās kategorijas speciālo atļauju, konfidenciālai informācijai - ar trešās kategorijas speciālo atļauju.
Pirmās kategorijas atļaujas izsniedz SAB.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
