Tiek slēgts Rīgas cirks  (201)

Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad vakar Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) iepazīstināja Kultūras ministriju (KM) ar pēdējā ēkas apsekojuma rezultātiem.

Melbārde norādīja, ka ēkas uzlabošana notiek nepārtraukti, taču valstij veikt kapitālieguldījumus traucēja 20 gadus ilgušās tiesvedības par ēkas īpašumtiesībām.

BVKB direktors Pēteris Druķis norādīja, ka pēdējais ēkas apsekojums februārī liecināja, ka cirka ēkas stāvoklis ir vēl vairāk pasliktinājies - tagad bīstama ir ne tikai ārsiena, bet arī jumta konstrukcijas un skatītāju tribīņu konstrukcijas. Tādēļ pieņemts lēmums nekavējoties pārtraukt Rīgas cirka kā publiskas ēkas ekspluatāciju.

Atkārtotā BVKB pārbaudē iegūta papildu informācija par ēkas tālākas izmantošanas bīstamību, tāpēc apmeklētāju un garāmgājēju drošībai ēka nekavējoties tiks slēgta.

"Diemžēl, atkārtoti pārbaudot ēku, tika konstatēts, ka nav izpildīti svarīgākie biroja lēmuma punkti, kas saistīti ar Rīgas cirka ēkas mehāniskās stiprības nodrošināšanu. Tie ietvēra gan neatliekamus darbus - fasādes atslogošanu un sienas nostiprināšanu -, gan arī ilgtermiņa risinājumus - projektēšanu, ēkas pārbūves vai atjaunošanas darbu uzsākšanai. Papildus pirmajā pārbaudē konstatētajām nepilnībām atkārtotā ēkas apsekošanā atklāti arī jauni fakti, tostarp BVKB būvinspektori konstatējuši nopietnas problēmas skatītāju tribīņu konstrukcijās. Ēka ir arhitektūras piemineklis, kas nav piedzīvojis remontu vairāk nekā 50 gadus, tāpēc nekavējoties jāveic ēkas atjaunošana un jāiegulda nopietni līdzekļi ēkas drošības uzlabošanā. Kamēr tas nav paveikts, ēkas turpmāka ekspluatācija nav pieļaujama," sacīja Druķis.

"Tiesvedība par Rīgas cirka ēkas īpašumtiesībām ir noslēgusies tikai šī gada janvārī, tādēļ valstij līdz šim nav bijis iespēju veikt fundamentālus ieguldījumus ēkas atjaunošanā. Rīgas cirka infrastruktūras problēmas nav iespējams atrisināt dažu mēnešu laikā, tāpēc Kultūras ministrija pilnībā respektē un atbalsta BVKB lēmumu par tūlītēju ēkas ekspluatācijas pārtraukšanu," norādīja Melbārde.

Pagājušā gada septembrī BVKB atļāva Rīgas cirka ēku ekspluatēt daļēji, konkrēti norādot veicamos pasākumus cilvēku drošības nodrošināšanai. Nekavējoties tika aizliegts ekspluatēt daļu no ēkas pirmā un otrā stāva telpām, kā arī iesniegt BVKB slēdzienu par ēkas kupola kontrolslogošanu. Ēkas īpašniekam vajadzēja novērst bīstamību, ko rada ēkas fasādes deformācija - atslogot sienu no trolejbusa vadiem un veikt tās pagaidu nostiprināšanu. Tāpat tika uzdots īstenot grunts ģeotehnisko izpēti, uzsākt projektēšanu un būvdarbus fasādes nostiprināšanai.

Jau ziņots, ka BVKB direktors Pēteris Druķis šonedēļ LNT sacīja, ka BVKB joprojām uzskata, ka Rīgas cirks var sabrukt un tas būtu jāslēdz ciet. Viņš uzskata, ka ēka nav piedzīvojusi nekādus uzlabojumus un īpašnieki neko neesot darījuši situācijas uzlabošanai.

Pagājušā gada maijā BVKB pēc Rīgas cirka ēkas apsekošanas izdeva atzinumu, kurā būvinspektors uzlika par pienākumu ēkas lietotājam - VSIA "Rīgas cirks" - veikt visas ēkas un tās konstrukciju detalizētu tehnisko izpēti un tehniskās apsekošanas atzinumu iesniegt BVKB.

Kā skaidroja Kultūras ministrijā, cirka ēkas konstrukciju apsekošana ir turpinājusies nepārtraukti visā tās pastāvēšanas laikā, bet regulāra kupola konstrukcijas uzraudzība tiek veikta no pagājušā gadsimta 50. gadiem. Kārtējā cirka ēkas Merķeļa ielā 4 arēnas kupola nestspējas pārbaude tika veikta šā gada aprīlī.

Ņemot vērā to, ka cirka ēkas palīgtelpās 2015. gada 19. martā notika ugunsgrēks, lai izprastu ugunsgrēka seku ietekmi uz ēkas drošību, tika apsekota cirka ēka. Būvinženiera atzinumā nebija norādes, ka cirka ēkas nesošās konstrukcijas nav noturīgas vai zaudējušas nestspēju.

Savukārt, lai izpildītu BVKB 2015. gada 29. jūnija vēstulē uzdoto - pārbaudītu biroja konstatēto cirka ēkas nesošo konstrukciju defektu ietekmi uz cirka ēkas drošumu un iesniegtu birojā tehniskās apsekošanas atzinumu -, Rīgas cirks veica iepirkuma procedūras. To rezultātā 2015. gada 21. augustā tika noslēgts līgums ar sertificētu būvinženieri ekspertu Andri Šumski par cirka ēkas tehnisko apsekošanu un tehniskās apsekošanas atzinuma izdošanu. 2015. gada augustā un septembrī tika veikti apsekošanas darbi un izdots tehniskās apsekošanas atzinums, kurā minēts, ka kopumā skatītāju zonas nesošās konstrukcijas atrodas apmierinošā tehniskā stāvoklī.

Papildus ēkas apsekošanai tika veikta Rīgas cirka ēkas pamatu ģeotehniskā izpēte sertificēta ģeotehniķa Jāņa Dišlera vadībā. Četrās vietās tika atsegti pamati un četrās vietās veikti ģeoloģiskās izpētes urbumi 19 metru kopdziļumā. Izpētes rezultātā konstatēts, ka ēkas pamatu tehniskais stāvoklis apsekotajās vietās ir apmierinošs.

2015. gada 14. septembrī "Rīgas cirks" saņēma BVKB vēstuli, kurā birojs informē "Rīgas cirku" par to, ka ir izpildīts biroja 2015. gada 9. septembra lēmuma noteiktais nosacījums, līdz ar to pieļaujama cirka ēkas daļēja ekspluatācija, ekspluatācijas aizliegumu saglabājot uz ēkas pirmā un otrā stāva telpām, kas pieguļ Merķeļa ielas fasādei un atrodas pa kreisi no labās puses ieejas. Šīm telpām ir norobežota apmeklētāju piekļuve, bet tas netraucē cirka izrāžu gaitu un apmeklētāju piekļuvi cirka arēnai.

Lai novērstu kritiskāko riska faktoru Merķeļa ielas fasādes noturībai - dinamiskās slodzes, ko rada pilsētas elektrotransporta kontakttīkla enkuri cirka sienā, -, Kultūras ministrija 2015. gada decembrī ir piešķīrusi 70 000 eiro lielu finansējumu, un "Rīgas cirks" šā gada 18. janvārī ir noslēdzis līgumu ar "Rīgas satiksme" par tai piederošo atsaišu un attiecīgo enkuru noņemšanu no Rīgas cirka fasādes gar Merķeļa ielu un pārvietošanu uz citiem balstiem. Šie darbi ietver gan projektēšanu un saskaņošanu ar atbildīgajām Rīgas pilsētas institūcijām, gan pašu enkuru pārvietošanu. Pašlaik notiek projektēšanas darbi. Šā gada janvārī ir sākti arī projektēšanas darbi konstruktīvajam risinājumam, lai novērstu Merķeļa ielas fasādes deformācijas risku. Šos darbus varēs veikt tikai pēc kontakttīkla enkuru noņemšanas no fasādes.