Gaidāma liela stratēģiska saruna par Rīgas cirka nākotni, pauž Melbārde  (33)

Politiķe skaidroja, ka atbilde sekos pēc tam, kad Kultūras ministrija redzēs Rīgas cirka valdes sagatavoto redzējumu par cirka tālāko darbību, ņemot vērā kritiku, kas saņemta no daļas sabiedrības puses saistībā ar savvaļas dzīvnieku izmantošanu. Tāpat svarīgi, kas tiks lemts valdībā, kad tā tiks iepazīstināta ar Rīgas cirka ēkas rekonstrukcijas izmaksām un perspektīvām šim mērķim piesaistīt valsts budžeta līdzekļus.

"Mēs neredzam, ko citu Rīgas cirka ēkā varētu darīt. Ēka veidota cirka vajadzībām. Rīgas cirks ir senākais cirks Baltijā. Mēs neredzam, ka ēku varētu atdot kādam citam kā vien Rīgas cirkam," sacīja ministre.

Ministre skaidroja, ka Rīgas cirka ēkas rekonstrukcijas jautājums būs jāskata kompleksi ar cirka piedāvātā satura jautājumu. Rīgas cirka valdei līdz šā gada novembrim jau ir uzdots izstrādāt cirka darbības stratēģiju 2017.-2020. gadam.

"Rīgas cirku tuvākos gadus gaida jauni izaicinājumi, kas saistīti gan ar materiāltehnisko bāzi, gan tā saturu," akcentēja ministre.

Līdz šim Kultūras ministrija kapitālieguldījums Rīgas cirka ēkā nevarēja veikt, jo tiesā 20 gadu garumā tika risināts jautājums par ēkas īpašnieku. Tikai mēnesi Kultūras ministrija ar tiesas lēmumu atzīta par ēkas īpašnieku, līdz ar to dota iespēja fundamentāli risināt ēkas jautājumu. Rīgas cirka ēka ir valsts nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis.

Ministre informēja, ka tagad tiks veikta padziļināta ēkas izpēte, bet pēc tam tiks gatavoti iespējamie risinājumi. Patlaban vēl nav iespējams pateikt, cik izmaksās ēkas renovācija. Kad būs skaidri soļi, kas veicami ēkas atjaunošanas jautājumā, valdībai tiks sagatavots informatīvais ziņojums. "Protams, tas ir jautājums par politisko gribu un iespējām, kas ietekmēs arī termiņus cirka ēkas atjaunošanai," norādīja Melbārde.

Jau vēstīts, ka KM un Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) paziņoja, ka Rīgas cirka ēka nav droša ekspluatācijā un tās ekspluatācija jāpārtrauc nekavējoties. Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad BVKB iepazīstināja Kultūras ministriju ar pēdējā ēkas apsekojuma rezultātiem. Melbārde norādīja, ka ēkas uzlabošana notiek nepārtraukti, taču valstij veikt kapitālieguldījumus traucēja 20 gadus ilgušās tiesvedības par ēkas īpašumtiesībām.

BVKB direktors Pēteris Druķis norādīja, ka pēdējais ēkas apsekojums februārī liecina, ka cirka ēkas stāvoklis ir vēl vairāk pasliktinājies - tagad bīstama ir ne tikai ārsiena, bet arī jumta konstrukcijas un skatītāju tribīņu konstrukcijas. Tādēļ pieņemts lēmums nekavējoties pārtraukt Rīgas cirka kā publiskas ēkas ekspluatāciju.

BVKB direktors šonedēļ LNT sacīja, ka BVKB joprojām uzskata, ka Rīgas cirks var sabrukt un tas būtu jāslēdz ciet. Viņš uzskata, ka ēka nav piedzīvojusi nekādus uzlabojumus un īpašnieki neko neesot darījuši situācijas uzlabošanai.

Pagājušā gada maijā BVKB pēc Rīgas cirka ēkas apsekošanas izdeva atzinumu, kurā būvinspektors uzlika par pienākumu ēkas lietotājam - VSIA "Rīgas cirks" - veikt visas ēkas un tās konstrukciju detalizētu tehnisko izpēti un tehniskās apsekošanas atzinumu iesniegt BVKB.

Kā skaidroja Kultūras ministrijā, cirka ēkas konstrukciju apsekošana ir turpinājusies nepārtraukti visā tās pastāvēšanas laikā, bet regulāra kupola konstrukcijas uzraudzība tiek veikta no pagājušā gadsimta 50. gadiem. Kārtējā cirka ēkas Merķeļa ielā 4 arēnas kupola nestspējas pārbaude tika veikta 2015. gada aprīlī.

Ņemot vērā to, ka cirka ēkas palīgtelpās 2015. gada 19. martā notika ugunsgrēks, lai izprastu ugunsgrēka seku ietekmi uz ēkas drošību, tika apsekota cirka ēka. Būvinženiera atzinumā nebija norādes, ka cirka ēkas nesošās konstrukcijas nav noturīgas vai zaudējušas nestspēju.

Savukārt, lai izpildītu BVKB 2015. gada 29 .jūnija vēstulē uzdoto - pārbaudītu biroja konstatēto cirka ēkas nesošo konstrukciju defektu ietekmi uz cirka ēkas drošumu un iesniegtu birojā tehniskās apsekošanas atzinumu -, Rīgas cirks veica iepirkuma procedūras. To rezultātā 2015. gada 21. augustā tika noslēgts līgums ar sertificētu būvinženieri ekspertu Andri Šumski par cirka ēkas tehnisko apsekošanu un tehniskās apsekošanas atzinuma izdošanu. 2015.gada augustā un septembrī tika veikti apsekošanas darbi un izdots tehniskās apsekošanas atzinums, kurā minēts, ka kopumā skatītāju zonas nesošās konstrukcijas atrodas apmierinošā tehniskā stāvoklī.

Papildus ēkas apsekošanai tika veikta Rīgas cirka ēkas pamatu ģeotehniskā izpēte sertificēta ģeotehniķa Jāņa Dišlera vadībā. Četrās vietās tika atsegti pamati un četrās vietās veikti ģeoloģiskās izpētes urbumi 19 metru kopdziļumā. Izpētes rezultātā konstatēts, ka ēkas pamatu tehniskais stāvoklis apsekotajās vietās ir apmierinošs.

2015. gada 14. septembrī Rīgas cirks saņēma BVKB vēstuli, kurā birojs informē Rīgas cirku par to, ka ir izpildīts biroja 2015. gada 9. septembra lēmuma noteiktais nosacījums, līdz ar to pieļaujama cirka ēkas daļēja ekspluatācija, ekspluatācijas aizliegumu saglabājot uz ēkas pirmā un otrā stāva telpām, kas pieguļ Merķeļa ielas fasādei un atrodas pa kreisi no labās puses ieejas. Šīm telpām ir norobežota apmeklētāju piekļuve, bet tas netraucē cirka izrāžu gaitu un apmeklētāju piekļuvi cirka arēnai.

Lai novērstu kritiskāko riska faktoru Merķeļa ielas fasādes noturībai - dinamiskās slodzes, ko rada pilsētas elektrotransporta kontakttīkla enkuri cirka sienā, - Kultūras ministrija 2015. gada decembrī ir piešķīrusi 70 000 eiro lielu finansējumu, un "Rīgas cirks" šā gada 18. janvārī ir noslēdzis līgumu ar "Rīgas satiksmi" par tai piederošo atsaišu un attiecīgo enkuru noņemšanu no Rīgas cirka fasādes gar Merķeļa ielu un pārvietošanu uz citiem balstiem. Šie darbi ietver gan projektēšanu un saskaņošanu ar atbildīgajām Rīgas pilsētas institūcijām, gan pašu enkuru pārvietošanu. Pašlaik notiek projektēšanas darbi. Šā gada janvārī ir sākti arī projektēšanas darbi konstruktīvam risinājumam, lai novērstu Merķeļa ielas fasādes deformācijas risku. Šos darbus varēs veikt tikai pēc kontakttīkla enkuru noņemšanas no fasādes.