misc - 839
Foto: RIA Novosti/Scanpix

Drošības policijas (DP) janvāra beigās aizturētais Latvijas iedzīvotājs bruņotā konfliktā Austrumukrainā piedalījies aptuveni no 2014. gada vidus, pastāstīja DP preses sekretāre Līga Pētersone.

DP atzīst, ka aizdomās turētais nav iepriekš bijis tās redzeslokā.

Plašāku informāciju par aizdomās turēto DP izmeklēšanas interesēs nesniedz, tostarp to, vai pirms iesaistīšanās konfliktā vīrietim bijusi militāra pieredze.

Jau ziņots, ka DP šogad 25. janvārī sāka kriminālprocesu pret vienu Latvijas iedzīvotāju par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Austrumukrainā. Minētā persona tika aizturēta pēc atgriešanās Latvijā, un tiesa aizdomās turētajam ir piemērojusi drošības līdzekli - apcietinājumu. Viņa vārds netiek atklāts.

Šis ir pirmais gadījums, kad kāda persona ir atzīta par aizdomās turēto noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, par ko paredzēta kriminālatbildība par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā ārvalstīs. Šim cilvēkam aizdomās turētā statuss piemērots 1.februārī.

Pagājušā gada 19. februārī stājās spēkā izmaiņas Krimināllikumā, kas aizliedz prettiesiski piedalīties bruņotā konfliktā ārvalstīs, finansēt šādus bruņotus konfliktus, kā arī vervēt, apmācīt un nosūtīt citas personas dalībai šādos bruņotos konfliktos.

Jau iepriekš DP prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā inkriminēja Austrumukrainas teroristu rindās karojošajam nacionālboļševikam Benesam Aijo, kā arī Vjačeslavam Visockim, Valentīnam Miļutinam, Grigorijam Kosņikovskim un Anatolijam Matjukovskim. Pērn novembrī DP sāka kriminālprocesu vēl pret diviem Latvijas pilsoņiem par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Ukrainā.

Visas personas tika izsludinātas meklēšanā. Personu par aizdomās turēto var atzīt tikai tad, ja viņa ir aizturēta.

Pagājušā gada sākumā izskanēja ziņas, ka Ukrainā krita Latvijas iedzīvotājs Radions Kušnirs, kura nāvi savās interesēs izmantoja daži Krievijas agresijas Ukrainā atbalstītāji Latvijā.

DP rīcībā esošā informācija rada aizdomas, ka dažu Latvijas iedzīvotāju ceļošanā uz Ukrainu svarīga loma bija prokrieviskajam aktīvistam Vladimiram Lindermanam, kurš, iespējams, aģitēja un motivēja sev lojālos līdzgaitniekus pievienoties nelikumīgajiem kaujinieku grupējumiem.

Saistībā ar Latvijas iedzīvotāju dalību Ukrainas konfliktā pagājušā gada janvārī kratīšana tika veikta biedrības "GVD Baltija" dibinātāja Staņislava Bukaina un divu citu šīs biedrības biedru dzīvesvietās. Biedrība "GVD Baltija" izcēlās ar to, ka pērn Rīgas mikrorajonos sarīkoja pasākumus, kuru laikā tika vākti ziedojumi "humānās palīdzības sniegšanai Donbasam".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!