Valsts ieņēmumu dienestam (VID) no šīs nedēļas ir jauna politiskā vadība. Finanšu ministra portfelis pēc sešiem gadiem "Vienotības" rokās tagad ir pie Zaļo zemnieku savienības. Līdz ar to toni tam, kā cīnīties ar korupcijas riskiem šajā iestādē, lielā mērā noteiks jaunā ministre Dana Reizniece-Ozola. Viņa LTV raidījumam "de facto" norādīja, ka pārmaiņas VID vēlas sagaidīt pusgada laikā.
"Būs uzdevums Inārai Pētersonei - pusgada laikā veikt visu Finanšu policijas un atbildīgo struktūru darbinieku pārbaudi no pašas augšas līdz pašai lejai, lai varam pārliecināties par darbinieku godaprātu. Es teiktu, ka ne tikai Finanšu policijā vien ir problēmas, es redzu, ka arī pārējās struktūrās - kas notiek ar piedziņas jautājumiem. Es gaidīšu priekšlikumus arī no viņiem, un no Ināras Pētersones. Un, ja viņai ir bijuši labi nodomi, bet trūcis politiskā atbalsta, tad tāds viņai pilnībā būs, un es ceru, ka viņa tiks ar to galā," raidījumam saka Reizniece-Ozola. Viņas ieskatā būtu jāpaaugstina arī algas VID izmeklētājiem.
Šonedēļ LTV žurnālistu atklātie fakti par bijušā Finanšu policista un viņa brāļa darījumiem tika pārspriesti arī Saeimas Nacionālās drošības komisijā, kur politiķi kopā ar tiesībsargājošo iestāžu vadītājiem pārrunāja iespējamos risinājumus korupcijas risku mazināšanai.
VID apņēmies jau līdz 1. martam piedāvāt priekšlikumus, kam būtu jāsamazina korupcijas riski starp amatpersonām.
No Nacionālās drošības komisijas "mēs saņēmām uzdevumu - tiekamies pēc trīs mēnešiem un mēs stāstam par progresu normatīvajos aktos, par to, kas ir izdarīts, kāda palīdzība ir nepieciešama no deputātiem, kādus normatīvos aktus mēs varētu virzīt. Atsevišķos gadījumos varbūt ir nepieciešams virzīt steidzamības kārtā," saka Pētersone.
"de facto" vēsta, ka sēdē izskanēja priekšlikums - ja amatpersona veic apjomīgu darījumu, par to būtu jāpaziņo iestādes vadītājam, nesagaidot deklarāciju iesniegšanu nākamajā gadā. Tāpat VID piedāvā pārbaudīt datus deklarācijā, salīdzināt ar citu VID rīcībā esošo informāciju un rezultātus nodot pārbaudei Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).
"Tad ir politiķiem jādomā, kā stiprināt KNAB kapacitāte, bet KNAB vajadzētu veikt patiesuma pārbaudi. Ne vien šo kamerālo pārbaudi par ko es runāju, bet tiešām, līdzīgi kā jūsu sižetā tas [bijušā VID darbinieka Roberta] Dirnēna gadījums - vai tai mammai varēja būt vai nevarēja būt šī izcelsme, un tur vajadzīgi ne tikai administratīvie resursi, bet arī bieži vien arī operatīvais darbs kriminālprocesa ietvaros," norāda Pētersone.
"de facto" atgādina, ka jau izskanējuši VID priekšlikumi vairāk uzmanības pievērst mantojumu saņemšanas kārtībai, un ierobežot skaidrās naudas turēšanu valsts amatpersonām. Šobrīd tiek diskutēts arī par to, ka aizdevuma līgumus starp divām fiziskām personām būtu jāapstiprina pie notāra. VID vadītāja pieļauj, ka daļa aizdevumu šobrīd notiek vispār nenoslēdzot līgumus.
Notāru padome jau pērn rosināja pārmaiņas, kam būtu jāpadara caurspīdīgāki darījumi ar nekustamajiem īpašumiem un jāsamazina iespējas manipulēt ar to vērtību. Lai gan pagājis vairāk nekā pus gads, šie priekšlikumi pagaidām nav guvuši politiķu atsaucību un tālāk par Tieslietu ministrijā tie nav tikuši, svētdien vēsta "de facto".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
