NATO dalībvalstu līderu vidū dominējošais viedoklis ir, ka nepieciešams stiprināt alianses klātbūtni austrumu, pēc nedēļas nogalē notikušās 52.Minhenes drošības konferences sacīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība").
Viņš uzsvēra, ka aizvadītajā nedēļā panāktie aizsardzības ministru lēmumi ir labs pamats tam, lai stiprinātu NATO klātbūtni austrumu flangā. "Dominējošais viedoklis tomēr ir tāds, ka NATO klātbūtne jāpastiprina, jārunā par plašāku, ilgtermiņa klātbūtni. Konferences dalībnieki neapšaubīja to, ka, kamēr mēs nodarbojamies ar dažādu [citu] problēmu risināšanu, [nepieciešams] stiprināt gan NATO klātbūtni, gan arī neaizmirst par Ukrainu, kā arī par ES un NATO kaimiņu austrumu reģionu," teica Rinkēvičs.
Ārlietu ministrs vērsa uzmanību uz to, ka Krievijas uztraucas par to, ka NATO paplašina un palielina klātbūtni austrumu flangā, vienlaikus aizmirstot, ka pati Maskava vēl pirms Krimas notikumiem veica plašas militārās mācības un modernizēja bruņotos spēkus. Tāpat Rinkēvičs uzsvēra, ka konkrēti aspekti par papildus NATO karavīriem vai cita veida klātbūtnes stiprināšanu, tiek diskutēti aizsardzības ministru un militāro ekspertu līmenī, bet šis darbs turpināsies līdz Varšavas samitam.
NATO valstu aizsardzības ministri aizvadītajā nedēļā sanāksmē Briselē apstiprināja plānu, kas paredz palielināt militāro klātbūtni alianses aust
Aizsardzības ministrijā (AM) informēja, ka sanāksmes laikā netika pārrunāti konkrēti jautājumi par vienību un bruņotu tehniku skaitu. Konkrēti lēmumi par militārās klātbūtnes pastiprināšanu Eiropas austrumos, tostarp Baltijā, būs jāpieņem Varšavas samitā. Savukārt šobrīd Latvija turpina uzsākto darbu pie uzņemošās valsts atbalsta pilnveidošanas, lai būtu gatava uzņemt sabiedrotos.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pēc ministru sanāksmes pauda, ka nolūks ir radīt daudznacionālu spēku klātbūtni, kas dos "ļoti spēcīgu signālu" par to, ka alianse ir vienota. "Uzbrukums vienam sabiedrotajam ir uzbrukums visim sabiedrotajiem," uzsvēra alianses ģenerālsekretārs. Viņš piebildis, ka jebkādas agresijas gadījumā reaģēs visas NATO dalībvalstis.
Pēc NATO amatpersonu neoficiāli teiktā, gaidāms, ka rotācijas kārtībā Baltijas valstīs un Polijā tiks dislocēti vairāki tūkstoši alianses karavīru. Vēstīts arī, ka Lielbritānija paziņojusi, ka nosūtīs savus Jūras spēku kuģus uz Baltijas jūru, lai paplašinātu NATO klātbūtni alianses austrumu pierobežā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
