Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) ir saņēmis darbam ar valsts noslēpuma objektiem nepieciešamo atļauju, pastāstīja Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pārstāve Iveta Maura.
Tiem ministriem, kuriem speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam tika izsniegta iepriekš un nav beidzies tās derīguma termiņš, ir atļauts strādāt ar valsts noslēpumu saturošiem jautājumiem. Savukārt atsevišķiem ministriem vēl ir jāizpilda likumā noteiktās prasības par nepieciešamo dokumentu iesniegšanu, pastāstīja SAB pārstāve.
Šobrīd pārliecinošs Ministru kabineta locekļu vairākums drīkst strādāt ar valsts noslēpumu saturošiem jautājumiem, norādīja Maura.
SAB gan valsts noslēpuma pielaides nesaņēmušo ministru vārdus neatklāj.
Jau ziņots, ka vēl pagājušajā nedēļā pielaide nebija piešķirta Kučinskim, izglītības un zinātnes ministra amata kandidātam Kārlim Šadurskim (V) un ekonomikas ministra amata kandidātam Arvilam Ašeradenam (V).
SAB pēc dokumentu saņemšanas ir jāveic pārbaude, vai amatpersona atbilst valsts noslēpuma pielaides saņemšanai. Iepriekš Laimdotas Straujumas (V) abu valdību laikā atsevišķiem ministriem bijušas problēmas ar pielaides saņemšanu valsts noslēpumam. Neskatoties uz valdībā nostrādātajiem vairākiem mēnešiem, pielaidi nesaņēma kādreizējā tieslietu ministre Baiba Broka un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK), līdz ar to amatpersonas bija spiestas amatu pamest.
Savukārt šajā valdībā plašāku rezonansi guva pielaides piešķiršana veselības ministram Guntim Belēvičam (ZZS), kuram SAB sākotnēji piešķīra pielaidi uz noteiktu termiņu un pēc tam pagarināja līdz 2018.gada beigām.
SAB pārbaudāmajām amatpersonām nav tiesīgs atklāt plašākus iemeslus, kādēļ pielaide atteikta. Likumā par valsts noslēpumu minēti septiņi punkti, kāpēc pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem personai tiek liegta.
Pielaide, piemēram, nepienākas personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu. 50% gadījumu tieši šī norma minēta kā iemesls pielaides neizsniegšanai.
Speciālās atļaujas izsniedz uz noteiktu termiņu, bet ne ilgāku par pieciem gadiem. Speciālās atļaujas iedala trijās kategorijās. Personas pieeja sevišķi slepenai informācijai atļauta ar pirmās kategorijas speciālo atļauju, slepenai informācijai - ar otrās kategorijas speciālo atļauju, konfidenciālai informācijai - ar trešās kategorijas speciālo atļauju.
Pirmās kategorijas atļaujas izsniedz SAB.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
