"Tas atgādināja mitreni, tikai ievērojami lielāks. Nevarēja saprast, vai tāds mīt jūrā vai krastā – šķita izskalots, bet viņam bija kājas, lai pārvietotos pa sauszemi. Nedaudz tālāk pamanījām vēl vienu, kas, šķiet, vēl nedaudz kustējās. Tad ieraudzījām vēl un vēl citus, bet tie jau pilnīgi noteikti bija beigti, daži bija zaudējuši ekstremitātes," raksta aculiecinieks.
Kā norāda Dreimanis, fotogrāfiju autors vērīgi pieminējis līdzību ar mitreni, jo gan grēvji, gan mitrenes ir vēžveidīgie.
Taujāts par to, vai šāda grēvju parādīšanās krastā ir ierasta parādība, entomologs atbildēja apstiprinoši. Tiesa gan, ziemas periodā parasti tos tomēr nevar redzēt izskalotus, jo līcī vajadzētu būt ledum, taču siltā ziema dara savu.
Grēvis (Saduria entomon) ir vienādkājvēzis, kas dzīvo jūras gultnē. Tā ķermenis ir posmots un no mugurpuses saplacināts, mugurpuse tam ir brūnganā krāsā, bet vēders un kājas - pelēcīgas. Vēža galva sānos ir ierobota, acis novietotas galvas sānos, ķermenis ir lapveidīgs, bet astes daļā nosmailots.
Tas lielāko daļu dzīves pavada, ieracies gruntī, spēj rāpot pa grunts virskārtu un peldēt. Grēvis apdzīvo gultnes gan ar smilts, gan grants un dūņu substrātu, priekšroku dod aukstam ūdenim jūras dziļūdens zonās 50 līdz 85 metru dziļumā vai daudz dziļāk. Tas ir sastopams arī piekrastē aptuveni piecu metru dziļumā, kur pielāgojies dzīvei krietni siltākā ūdenī.
Grēvis ir plēsīgs un maitēdājs, aktīvs naktī, barojas ar citiem grunti apdzīvojošiem dzīviem un mirušiem dzīvniekiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
