Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Ministru padomes priekšsēdētājs, pretrunīgi vērtētais latviešu rakstnieks Vilis Lācis 1958. gadā personīgi piedalījies mazo konfesiju nomelnošanā un diskreditācijā, liecina Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisijas jaunākie pētījumi.
Tā dēvētais Hruščova "atkusnis", kas aizsāka totalitārā režīma daļēju liberalizāciju, Latvijā uz baznīcu neattiecās. LPSR, kā uzskatīja padomju vara, bija novērojama "buržuāziskā nacionālisma atdzimšana" un "zinātniski ateistiskās propagandas nepietiekamība", raksta tā dēvēto "čekas maisu" komisijas stipendiāte Madara Brūnava, kura filozofijas doktores Solveigas Krūmiņas-Koņkovas vadībā strādājusi pie pētījuma par reliģijas kontroli LPSR laika posmā no 1956. līdz 1959. gadam.
Reliģijai Hruščova laiki nozīmēja pārkārtošanos no fiziskām represijām uz administratīvām vajāšanām, minēts pētījumā apskatā. Valsts manipulēja ar iedzīvotājiem un radīja piemēru dubultstandartu praktizēšanā. Mazās draudzes kā "komunismu kavējošas" un grūti prognozējamas kopienas pakļāva, lielās – izmantoja padomju ideoloģijas aģitācijā.
Pētījumā pieminēts arī 1958. gada dokuments, kas pierāda LPSR Ministru padomes priekšsēdētāja Viļa Lāča un viņa vietnieka Eduarda Berklava līdzdalību LPSR VDK operācijās atsevišķu kristīgo konfesiju diskreditēšanai "republikas presē", izmantojot krimināllietu pret vienu no draudzes locekļiem, kurš atradies "nelegālā stāvoklī" un glabājis ieročus.
1958. gada 20. jūnijā, kā aprakstīts pētījumā, VDK priekšsēdētājs ģenerālmajors Jānis Vēvers rakstījis specziņojumu LPSR Ministru Padomes priekšsēdētājam Vilim Lācim par Cēsu Septītās dienas adventistu draudzes locekli Vili Mežciemu, kurš 14. jūnijā aizturēts par sabiedriskās kārtības traucēšanu un izrādījies esam bijušais "nelegālis", jo 1948. gadā dezertējis no Sarkanās armijas un slēpies līdz 1951. gadam.
Mežciems pēc aizturēšanas izteicis vēlmi sarunai ar VDK darbiniekiem. Sarunas laikā aizturētais atklājis informāciju, ka viņa dzīvesvietā – lauku saimniecībā – atrodoties šaujamierocis, kura īpašnieks nav zināms.
Pārbaudot Mežciema dzīvesvietu, atklājies, ka tur glabājas daudz vairāk – pieci dažāda veida šaujamieroči, trīs granātas un munīcija. Izrādījies, ka minētie šaujamieroči un munīcija piederot Mežciemam, kas iegūti "nelegālā" stāvokļa laikā, izņemot vienu pistoli, kas iegūta pēc tam.
"Legalizācijas" brīdī Mežciems nodevis tikai vienu šaujamieroci, bet citus kopā ar munīciju noslēpis. Ziņojumā tālāk seko tieša norāde, ka konkrēto gadījumu izmeklēs VDK un ka pēc izmeklēšanas un tiesāšanas iegūtās ziņas tikšot izmantotas "republikas presē" Septītās dienas adventistu kompromitēšanai. Šo ziņojumu Vilis Lācis 1958. gada. jūlijā pārsūtījis LPSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietniekam Eduardam Berklavam.
Ar pilnu pētījuma tekstu iespējams iepazīties šeit.
Jau ziņots, ka iepriekšējā likuma "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" redakcija paredzēja, ka 2015. gadā beidzas noteiktais termiņš personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanai.
2014. gada maijā Saeima veica grozījumus likumā, par vēl 30 gadiem pagarinot termiņu, lai noteiktajā kārtībā būtu iespējams konstatēt kādas personas sadarbības faktu ar VDK padomju laikā.
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, lēmums par termiņa pagarinājumu bija nepieciešams, lai aizsargātu valsts drošību un demokrātisku valsts iekārtu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
