Arī 'Maxima' pārsūdz pirmās Zolitūdes traģēdijas civillietas spriedumu  (27)

Uzņēmums uzskata, ka pirmās instances tiesa spriedumā nav ņēmusi vērā objektīvus lietas faktiskos apstākļus un pierādījumus, kā arī pieļāvusi būtiskas kļūdas. Līdz ar to tiesas pieņemtais spriedums ir prettiesisks, pauž "Maxima Latvija".

Jau ziņots, ka arī prasītāji pagājušā gada Rīgas apgabaltiesas spriedumu pārsūdzējuši. Tiesa prasību bija apmierinājusi daļēji un par labu diviem cietušajiem lēmusi piedzīt 300 000 eiro.

Kā norādīts traģēdijā cietušo apelācijas sūdzībā, prasītāji uzskata, ka spriedums daļā, ar kuru prasība ir apmierināta, ir vērsts uz taisnīga, tiesiskā un demokrātiskā valstī iederīga un Eiropas deliktu tiesībām atbilstoša lietas risinājuma panākšanu. Tomēr, zinot, ka atbildētāji darīs visu iespējamo, lai izvairītos no savu pienākumu pret notikuma rezultātā bojāgājušo tuviniekiem un cietušajiem izpildīšanas un radītā kaitējuma kompensēšanas, tostarp pārsūdzēs spriedumu minētajā daļā, prasītāji pārsūdz spriedumu, ciktāl prasība noraidīta.

Savukārt "Maxima Latvija" publiskā paziņojumā nu skaidro, ka apelācijas sūdzībā uzņēmums norādījis uz vairākiem būtiskiem trūkumiem, kas saskatāmi pirmās instances tiesas spriedumā.
Pirmkārt, uzņēmums uzskata, ka tiek ignorēts traģēdijas cēlonis – kļūdas ēkas jumta slodžu aprēķinos. "Lai gan no lietā esošajiem materiāliem un pierādījumiem tiesa secina, ka traģēdijas un ēkas sabrukšanas iemesls ir kļūda ēkas jumta slodžu aprēķinos, tomēr par atbildīgu tiesa ir atzinusi ēkas nomnieku – "Maxima Latvija" –, kurš ar būvniecības procesu nebija saistīts nevienā no tā tapšanas posmiem," pauž uzņēmums. Tādējādi pēc uzņēmuma domām, pieņemot Rīgas apgabaltiesas spriedumu, izveidojusies absurda situācija – par vienas identificējamas personas pierādītām kļūdām atbildība piemērota trešajai pusei.

Otrkārt, kā trūkumu uzņēmums min, ka, gatavojot spriedumu, ignorēti būtiski lietas apstākļi un pierādījumi. "Gatavojot spriedumu, tiesa ir ignorējusi lietā esošos materiālus, ar kuriem pierādīts, ka ugunsdrošības signalizācijas nostrāde konkrētajā dienā nebija saistīta ar vēlāk notikušo ēkas jumta sabrukumu. To pierāda gan konkrētās ugunsdrošības signalizācijas tehniskā speciālista sniegtās liecības, kurš traģēdijas dienā ieradās apsekot signalizāciju, gan sagatavotā neatkarīgā ekspertīze, gan arī fakts, ka konkrētā ugunsdrošības signalizācija bija paredzēta tikai un vienīgi, lai identificētu iespējamo ugunsgrēku, nevis ēkas iespējamo sabrukšanu," teikts uzņēmuma paziņojumā.

"Ugunsgrēka ēkā nebija. Tādejādi tiesa ir pieņēmusi spriedumu, nosakot "Maxima Latvija" atbildību, pat neskatoties uz to, ka nepastāvēja cēloniskais sakars starp ugunsdrošības signalizācijas nostrādi un vēlāko ēkas sabrukšanu," savu viedokli paudis uzņēmums.

Treškārt apelācijas sūdzību uzņēmums iesniedzis, jo tam tiekot pārmesta neesoša normatīvā akta neievērošana. "Atbilstoši vispārpieņemtajai tiesu praksei, personas atbildība iestājas tikai tad, ja tiek pārkāpts kāds konkrēts normatīvais akts. Taču no Rīgas apgabaltiesas sprieduma izriet, ka ikviens var tikt sodīts par neeksistējoša likuma pārkāpumu," savu nostāju skaidro "Maxima Latvija".

Uzņēmums uzsver, ka ar tiesas spriedumu "Maxima Latvija" atzīta par atbildīgu, lai arī traģēdijas laikā neviens normatīvais akts nav paredzējis veikala apmeklētāju evakuācijas organizēšana gadījumā, ja nostrādājusi viltus trauksmei. "To publiski ir apstiprinājis gan ģenerālprokurors, gan Tiesībsargs, gan Zolitūdes parlamentārā izmeklēšanas komisija, gan Valsts policijas priekšnieka vietnieks, gan arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks. Būtisks ir arī fakts, ka norma, kas noteiktu pienākumu evakuēt veikala apmeklētājus viltus trauksmes gadījumā nav pieņemta vēl joprojām – vairāk nekā divus gadus pēc traģēdijas," publiski skaidrojusi "Maxima Latvija".

"Ja Rīgas apgabaltiesas spriedums paliktu spēkā, tad Latvijas tiesību sistēmā būtu nodibināta jauna un biedējoša realitāte – turpmāk personas atbildība varēs iestāties pat tajos gadījumos, kad likums nebūs pārkāpts vai konkrētas likuma normas nemaz nebūs," pārsūdzības iemeslus skaidro uzņēmumā, papildinot, ka lieta ir absurduma arī tāpēc, ka pats prasības iesniedzējs procesa vidū negaidīti atsaucis visas prasības pret projektētājiem, būvniekiem un citiem, kuri bija tieši iesaistīti ēkas būvniecībā. Uzņēmums pauž, ka šis fakts liekot uzdot jautājumu par "prasītāju patiesajiem nolūkiem".

Jau ziņots, ka pagājušā gada nogalē Rīgas apgabaltiesa vienā no daudzajām tiesā aizsāktajām Zolitūdes traģēdijas civillietām par labu diviem cietušajiem piedzina 300 000 eiro. Tiesa traģēdijā cietušo Edgara Čerņenoka un Valerijas Valentīnas Mizulas prasību apmierināja daļēji, proti, nolēma, ka SIA "Maxima Latvija" un SIA "Homburg Zolitude" jāmaksā viņiem kopumā 300 000 eiro. Proti, par labu katram no abiem prasītājiem no atbildētājiem tika piedzīti 75 000 eiro, tātad kopumā 300 000 eiro. Prasība pret SIA "Tineo" tika noraidīta.

Traģēdijās cietušās Oksanas Vilsones prasība tika noraidīta. Tiesa nolēma atcelt lēmumu pret "Tineo" par prasības nodrošinājumu - kustamās mantas apķīlāšanu.

2013. gada 21. novembrī, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.