Ušakovs nepārzina Valsts valodas likumu, secina VVC  (215)

Pirmdien, 15. februārī, Ušakova oficiālajā profilā publicēts ieraksts ar pievienotu vēstuli, kas rakstīta uz Rīgas domes veidlapas. Tajā pausts apgalvojums, ka VVC prettiesiski aizliedz sazināties ārvalstu sociālajos tīklos svešvalodā, un kritizēta VVC faktiskā rīcība. Līdz šim centrs šādu vēstuli nav saņēmis.

VVC skaidro, ka RD rīcība, izplatot minētos apgalvojumus, vērtējama kā vēlme ar skaļu paziņojumu palīdzību novērst uzmanību no lietas juridiskās būtības.

VVC direktors Māris Baltiņš norādīja: "Atsaukšanās uz to, ka ne Valsts valodas likums, ne citi Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti neregulē valsts valodas izmantošanu valsts un pašvaldību iestāžu komunikāciju, izmantojot ārvalstu sociālos tīklus, ir kļūdaina jau ar to, ka tādējādi tiek skatīts un uzsvērts ārvalstīs bāzētais sociālais tīkls vienīgi kā saziņas rīks, nevis vērtēta Rīgas domes faktiskā rīcība, kurai būtu jāatbilst Valsts valodas likuma 21. panta pirmās daļas prasībām."

Šī norma noteic, ka valsts un pašvaldību iestāžu sabiedrības informēšanai paredzētā informācija sniedzama tikai valsts valodā, pieļaujot citos normatīvajos aktos noteiktus izņēmumus.

Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas loma un vieta informācijā stingri nostiprināta kā Valsts valodas likumā, tā Satversmē.

Valsts valodas likuma 26. pants paredz, ka šā likuma ievērošanu Latvijā pārrauga VVC.

Ziņots, ka jau iepriekš VVC veicis pārbaudi, skaidrojot, vai Ušakovs nav pārkāpis Valsts valodas likumu. Pērn VVC sāka pārbaudi, lai noskaidrotu, vai Rīgas mēram bija tiesības 9. maijā Uzvaras parkā sanākušos svinētājus uzrunāt tikai krievu valodā.

VVC pēcāk secināja, ka par Ušakova 9. maija jeb tā dēvētās uzvaras dienas uzrunu krievu valodā sodīt var tikai pasākuma organizatorus. Centra speciālisti norādīja, ka amatpersonām nav pienākuma publiski runāt latviešu valodā, līdz ar to tās ir tiesīgas runāt citās valodās.