NVO par prostitūtām ir vairāk uztraukušās nekā valsts, secina eksperte  (38)

Pāris reizes nedēļā sociālie darbinieki pēc sava darba laika devās vakaros uz Augusta Deglava, Jāņa Asara un Lienes ielas apkārtni, lai uzrunātu prostitūcijā nodarbinātās sievietes, tādējādi sekmējot sociālās nevienlīdzības un infekciju izplatības mazināšanu. Projektā "Sociālās nevienlīdzības un infekciju izplatības mazināšana prostitūcijā iesaistītām sievietēm Rīgā" teju pusgada garumā uz ielām uzrunātas 62 sievietes, 19 reizes sievietes izmantojušas iespēju apmeklēt kādu no projekta apmaksātajiem ārstiem – venerologu un ginekologu, 23 reizes apmeklēti testpunkti. Savukārt sociālo darbinieku konsultācijas apmeklētas 115 reizes.

Tur prostitūcijā nodarbinātajām sievietēm tiek sniegta plašāka informācija par sociālā dienesta sniegtajām iespējām, kā arī iespējam projekta ietvaros apmeklēt ārstus un veikt eksprestestus. "Eksprestesti ir uz infekciju slimībām, jo mūsu projekta mērķis ir pēc iespējas ierobežot infekcijas, pēc iespējas dot informāciju sievietēm, lai viņas neinficējas pašas, neinficē savus klientus un būtu veselākas šajā visā jomā," uzsver Upmace. "Visa tā informācija ir konfidenciāla, mēs to neizplatām pa labi vai pa kreisi. Diemžēl gadās, ka mums ir pozitīvi testi. Par tām sievietēm visvairāk rūpi turam, kā viņas dabūt pie ārstiem, kā viņas ārstēt, lai infekcijas neizplatās."

Projekta pārstāvji paši gājuši un uzrunājuši sievietes. "Tā problēma ir tāda, ka lielai daļai no šīm te prostitūcijā iesaistītajām sievietēm ir arī [dažāda veida] atkarības. Faktiski tas ir apburtais loks, jo, es domāju, ka nevienai no viņām sniegt seksuālos pakalpojumus nav vaļasprieks, tur ir sava veida nepatika, tādas emocijas. Tad sākas šī dažādo atkarību vielu lietošana, kas iet paralēli," atklāj projekta pārstāve.

Projekta gaitā identificēts, ka daudzām sievietēm nav konkrētas dzīvesvietas. "Tā laikam tā primārā vajadzība, kas viņām ir, ir dzīvesvieta. Ir tādas, kas nakšņo kāpņutelpās, tiešām nav tiem cilvēkiem, kur palikt. Sociālās darbinieki mēģina palīdzēt, bet ar šo te ir diezgan grūti, jo Rīgā ir nakts patversmes, kur var doties cilvēki, bet par dienu nav īsti, kur palikt."

Tāpat projektā laikā fiksēts, ka prostitūcijā nodarbinātās sievietes satikt kļūst arvien grūtāk. Viņas arvien mazāk ir sastopamas uz ielām. Upmace atklāj, ka tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, ziemas aukstie mēneši, otrkārt, tas, ka Deglava, Asara un Lienes ielas apkārtne no Rīgas domes puses tiek sakārtota. "Es saprotu, ka tā būs koku māju arhitektūras daļa. Tur ir diezgan ir saaktivizētas dažādas novērošanas sistēmas, iekārtas ir uzliktas. Policija visam tam seko, līdz ar to – mēs redzam to, ka sievietes aiziet pagrīdē. Viņas vairs nav sastopamas tik daudz kā bija. Piekļūt ar informāciju pie viņām ir grūtāk," vērš uzmanību projekta pārstāve.

"Es domāju, ka te eksistē arī citi saziņas avoti, kurus mēs līdz galam neesam izpētījuši, kā klienti dabū zināt par šiem pakalpojumiem un par šiem dzīvokļiem, kur šie pakalpojumi tiek sniegti. Tur būtu vēl būtu jāveltī ļoti liels darbs pētniecībai un saprašanai, kā klienti atrod [prostitūcijā iesaistītās sievietes]," pauž "Papardes zieds" pārstāve.

"Te ir daudz vēl darāms. Diemžēl projekts mums iet uz galu. Es domāju, ko šobrīd mēs no tā visam varam turpināt, jo līdzekļu vairs projektā vairs nebūs. Esam tikušies ar ministrijām, esam tikušies ar Rīgas domi. Tādu konkrētu solījumu nav, bet idejas kaut kādas ir," stāsta Upmace.

Vērtējot to, vai uzrunātās 62 sievietes ir liels skaits, organizācijas pārstāve atklāj, ka projekta mērķis bija apzināt 50 sievietes, tātad tika apzināts vairāk nekā cerēts. Lai gan precīzs skaitlis, cik Rīgā ir prostitūcijā nodarbinātas sievietes, nav zināms, vienā no policijas ziņojumiem šis skaits lēsts ap 200-300. Kā norāda Upmace, attiecinot 62 uzrunātās sievietes pret 200-300, "šis skaitlis nemaz nav tik maz, tas ir diezgan daudz".

Paralēli notiek arī interešu aizstāvības darbs, rosinot izmaiņas politikas plānošanas dokumentos. "Mums ir šī reālā saskarsme ar vidi, kas mums ļauj ieteikt ieteikumus, ko tie, kas ikdienā ar to nesaskaras, neredz un nespēj saskatīt," atzīst Upmace.

Tomēr ņemot vērā, cik ilgi tiek strādāts pie Prostitūcijas likuma izstrādes un tā, ka Latvijā jau vairākus gadus nav HIV infekcijas, seksuālās transmisijas infekciju, B un C hepatīta izplatības ierobežošanas rīcības plāna, "šobrīd ir nedaudz sajūta, ka nevalstiskās organizācijas ir vairāk uztraukušās nekā valsts par šo te problēmu". "Valstij plāni, es domāju, ir vajadzīgi, tādus pieprasa arī visas starptautiskās organizācijas. Mēs šobrīd, jāsaka, ka nedaudz skumstam pēc tā," atzīst organizācijas pārstāve.

Projektu "Sociālās nevienlīdzības un infekciju izplatības mazināšana prostitūcijā iesaistītām sievietēm Rīgā" atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds.