Saeima ceturtdien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma likuma grozījumus, akceptējot tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) rosinājumu noteikt, ka par darba samaksas, kas nav uzrādīta grāmatvedības uzskaitē, jeb "aplokšņu algas" maksāšanu fiziskai personai vai uzņēmuma valdes loceklim jāpiemēro naudas sods no 140 līdz 2100 eiro.
Attiecīgās izmaiņas veiktas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK).
Tieslietu ministrijā (TM) skaidro, ka pašlaik administratīvais sods par grāmatvedības kārtošanas noteikumu neievērošanu LAPK ir no 70 līdz 430 eiro, kas ļauj nodokļu maksātājiem domāt, ka nepatiesa atalgojuma atspoguļošana grāmatvedības uzskaitē nav smags pārkāpums. Tāpēc, analizējot pašreizējo regulējumu, tika secināts, ka tas nav pietiekams un nedod gaidīto pozitīvo rezultātu, proti, "aplokšņu algu" maksātāju skaits netiek ievērojami samazināts un darba algas izmaksu un attiecīgo maksājumu budžetā deklarēšana un maksāšana nenotiek patiesā apmērā.
Līdz ar to tika piedāvāts LAPK noteikt jaunu administratīvā pārkāpuma sastāvu, palielinot naudas sodu līdz tādam, kas pašlaik paredzēts par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, kā arī par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli neapliekamo objektu slēpšanu (samazināšanu).
TM virzītās un Saeimas šodien pieņemtās izmaiņas nosaka, ka sodu par "aplokšņu algu" izmaksu varēs piemērot, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus un pārkāpuma priekšmetus vai bez konfiskācijas, atņemot loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju "aplokšņu algas" ir valsts mēroga problēma. To izmaksa ne tikai negatīvi ietekmē valsts budžeta ieņēmumus, bet arī kropļo konkurenci, jo saistībā ar nenomaksātajiem darbaspēka nodokļiem rada konkurences priekšrocības negodprātīgajiem komersantiem, norāda TM.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
