Imitējot tiesas procesu, 1946. gada 10. martā Kara tribunāls notiesāja tā dēvēto Valkas skolēnu grupu – 19 personas vecumā no 14 līdz 33 gadiem par dzimtenes nodevību, līdzdalību tajā, kā arī dalību pretpadomju organizācijā. Šī tiesa, kurā apsūdzības bija uzrādītas par tādiem "noziegumiem" kā sarkanbaltsarkanu papīra karodziņu izgatavošana un Latvijas brīvības cīnītāju kapu apkopšana, bijusi vien dekorācija un piesegs brutālām represijām, izriet no šonedēļ publicētā Kristīnes Rotbahas apskata "Latvju Nacionālās Jaunatnes Apvienības (LNJA) Valkas grupa (1945). Atmiņu mantojums", ko paredzēts iekļaut tā dēvētajā Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisijas pētījumā.
1946. gada 11. februārī apsūdzības tika izvirzītas 19 personām, kas bijuši LNJA Valkas un Ķeguma grupu biedri. Visas šīs personas apsūdzētas pretpadomju darbībā. Gandrīz pēc mēneša Kara tribunāls tiesāja visus šos cilvēkus. Jaunākajam bija 14 gadi, sešiem cilvēkiem – 15 gadi, divi bija sasnieguši 16 gadu vecumu, viena bija 17 gadus veca jauniete, bet septiņas personas bija vecumā no 18 gadiem līdz 33 gadiem. No visiem tiesājamajiem seši nebija apvienības dalībnieki.
Pret jauniešiem vērstās apsūdzības pārsvarā bija saistītas ar "dzimtenes nodevību", "līdzdalību dzimtenes nodevībā", "dalību pretpadomju organizācijā", "teroraktu un diversijas mēģinājumiem", kā arī neziņošanu padomju varas iestādēm par organizāciju. Valkas grupas nevardarbīgā pretošanās padomju varai izpaudusies arī tādās darbībās kā nacionāla rakstura uzsaukumi, Latvijas valsts karogu izgatavošana, karavīru kapu sakopšana. Čeka jauniešu dzīvesvietās atradusi arī ieročus, sprāgstvielas un munīciju, taču tās vākšana esot bijusi raksturīga pēckara jaunatnes nodarbe. Bruņoti uzbrukumi padomju varas pārstāvjiem neesot konstatēti.
Zinātniece apskatā secinājusi, ka izmeklēšana un tiesas process saistībā ar LNJA Valkas grupas darbību noticis bez reālas aizstāvības iespējām. Tiesa bijusi krievu valodā, kuru apsūdzētie jaunieši nav pārvaldījuši.
"Pēc tiesas sprieduma Valkas grupas dalībnieki tika sodīti ar brīvības atņemšanu no astoņiem līdz 20 gadiem un nosūtīti "pāraudzināt" uz Sibīriju un Krievijas Tālo ziemeļu apgabaliem. Divi jaunieši mira, sodu neizcietuši. Visas notiesātās personas šobrīd ir reabilitētas," secinājusi pētniece.
"Spriežot pēc aculiecinieku stāstītā un to salīdzinot ar krimināllietās pieejamo informāciju, var secināt, ka tulka un advokāta piesaiste procesā bijusi formāla," secinājusi pētījuma autore, atzīmējot, ka advokāta loma, kurš pārstāvējis jauniešus šajā procesā, būtu atsevišķs pētniecības vērts temats.
Pētnieces intervētie cilvēki advokāta dalību šajā prāvā neatminoties. Tiek minēts kāds advokāts Mandelštams, pār kuru krīt aizdomas par apzinātu līdzdalību čekas organizētajās "dekoratīvajās" prāvās.
Advokātu Mandelštamu publicists un vēsturnieks Ādolfs Šilde minējis kā piederīgu čekas priekšnieka Sīmaņa Šustina "tiesnešu un advokātu štābam", kas palīdzējis tiesas procesu organizēt "kā dekorāciju brutālām represijām". Presē bijusi pieejama informācija par diviem Mandelštamiem - zvērinātu advokātu palīgu Borisu Mandelštamu, kurš 1936. gada nogalē, pamatojoties uz Zvērinātu advokātu padomes lēmumu, kļuvis par zvērinātu advokātu, kā arī par zvērinātu advokātu palīgu Benjamiņu Mandelštamu.
Pētnieces intervētās personas – tolaik tiesātie jaunieši – neatceras, ka būtu tikušies ar advokātu Mandelštamu, kā arī to, ka būtu ar viņu runājuši izmeklēšanas vai tiesas laikā. "Minētais apliecina Šildes tēzi par [tiesas] procesu dekoratīvo nozīmi, radot iespaidu par taisnīgu padomju tiesu, kur katram apsūdzētajam it kā nodrošinātas tiesības uz aizstāvību," secināts pētījumā. Īstenībā ziņas par advokātu tā arī nav pieejamas.
Vairākas jaunatnes pretošanās organizācijas Latvijā izveidotas tūlīt pēc Otrā pasaules kara. Tad arī izveidojusies LNJA, kuras statūtus bija izstrādājis Nacionālo partizānu apvienības vadītājs Pēteris Supe, atklāj pētījums.
Tāpat pētījumā minēts, ka jauniešus pretoties okupācijas varai līdztekus citiem faktoriem mudinājušas arī padomju represijas, kas skārušas viņu ģimenes – vairāku Valkas grupas dalībnieku piederīgie bijuši arestēti, izriet no apskatā izpētītajām krimināllietām. Pētot krimināllietas, arī secināts, ka Valkas grupa paplašinājusies pamazām. Paši jaunieši tajā iesaistījuši sev labi pazīstamus draugus.
Šonedēļ publiskotajā apskatā arī izceltas nesakritības un pretrunas toreizējās Valkas grupas jauniešu atmiņu stāstījumos un krimināllietas materiālos. Piemēram, krimināllietas materiālos, tostarp personu pratināšanas protokolos, aprakstīta detalizēta grupas sapulču norise un apspriestie jautājumi. Liecībās lietota tāda valoda kā "gāzt padomju varu", "gatavoties teroraktiem", "paplašināt nelegālo pretpadomju darbību", taču grupas dalībnieki tādus izteikumus vai darbības neatceras.
Līdz ar to "rodas pamatotas šaubas, vai liecība fiksēta precīzi, vadoties pēc jauniešu teiktā, vai arī notikuši pierakstījumi", secinājuši pētnieki.
Ar pilnu apskatu iespējams iepazīties šeit.
Jau ziņots, ka iepriekšējā likuma "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" redakcija paredzēja, ka 2015. gadā beidzas noteiktais termiņš personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanai.
2014. gada maijā Saeima veica grozījumus likumā, par vēl 30 gadiem pagarinot termiņu, lai noteiktajā kārtībā būtu iespējams konstatēt kādas personas sadarbības faktu ar VDK padomju laikā.
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, lēmums par termiņa pagarinājumu bija nepieciešams, lai aizsargātu valsts drošību un demokrātisku valsts iekārtu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
