2000.gadā veiktais pētījums (Randolph un Rogers) atklāj, ka laikā no 1980. līdz 1990. gadiem Eiropā ziemas laikā tika reģistrēts mazāks dienu skaits ar temperatūrām, kas zemākas par mīnus 12 C. Šis apstāklis veicinājis ērču izplatību ziemeļu virzienā un tādejādi ērču encefalīta problēma kļūst aktuāla arī Norvēģijā, Somijā, Zviedrijā, Dānijā, kur agrāk to nepazina. Savukārt ērču skaita pieaugums Eiropā varētu būt saistīts ar maigākām ziemām, agrāku pavasari un vēlāku rudeni, jo pieaug dienu skaits ar minimālo temperatūru 5-8 C, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.
Arī Latvijā kopš 1990. gadu vidus novērotais temperatūras pieaugums aprīļa 3. dekādē varētu būt sekmējis vienlaicīgu ērču kāpuru un mazo ērču barošanos no peļveidīgajiem grauzējiem, kas uztur augstu ērču inficētību ar encefalīta vīrusu, norāda "Baltic Communication Partners" projektu asistente Ance Seikstule.