Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēmusi Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iesniegtos grozījumus Nacionālās drošības likumā, Nacionālo bruņoto spēku likumā un Ministru kabineta iekārtas likumā, kuru mērķis ir nacionālās drošības stiprināšana, portāls "Delfi" uzzināja Saeimā.
Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā paredz, ka kara vai izņēmuma stāvokļa laikā Ministru kabinets ir lemt spējīgs, ja Ministru kabineta sēdē piedalās Ministru prezidents vai vismaz trīs citi ministru kabineta locekļi.
Izmaiņu ir nodrošināt valdības efektīvu rīcību valsts apdraudējumu gadījumā, lai tā spētu pildīt Nacionālās drošības likumā, likumā "Par ārkārtējo situāciju un uzņēmuma stāvokli" un citos normatīvajos aktos paredzētās funkcijas valsts apdraudējuma pārvarēšanā un tā seku likvidēšanā.
Grozījumi Nacionālās drošības likumā nepieciešami, lai paredzētu skaidru lēmumu pieņemšanas mehānismu valsts apdraudējuma gadījumos un lai izvairītos no atšķirīgas valsts institūciju pilnvaru apjoma interpretācijas valsts apdraudējuma gadījumā.
Līdz ar to plānots pilnveidot valsts augstāko amatpersonu un institūciju rīcības regulējumu valsts ārējā apdraudējuma gadījumā, lai tās efektīvāk varētu novērst valsts neatkarības, tās konstitucionālās iekārtas un teritoriālās integritātes apdraudējumus.
Kā skaidrots likuma grozījumu anotācijā, pašlaik Nacionālās drošības likumā ietvertais virspavēlnieka institūts dublē citu valsts aizsardzības un izpildvaras institūciju pilnvaras. Grozījumi paredz virspavēlnieka institūtu veidot kā leģitīmu un Satversmē paredzētu valsts varas institūciju kara laikam.
Tāpat grozījumos definēts kara laiks, kuram iestājoties, Latvijas valsts varas orgāni un citas institūcijas ir tiesīgas īstenot tām piešķirtās kara laika pilnvaras. Papildus likumprojektā nostiprināts aizsardzības ministra, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera un NBS vienību pienākums nekavējoties reaģēt uz militāru agresiju ar tiesībām pielieto bruņotu spēku.
Savukārt grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā paredz, ka kara vai izņēmuma stāvokļa laikā NBS komandieris vai viņa pilnvarota persona piedalās Ministru kabineta sēdēs ar padomdevēja tiesībām.
To mērķis ir nodrošināt Ministru kabineta un NBS spēku vadības ātru un efektīvu sadarbību un informācijas apmaiņu kara vai izņēmuma stāvokļa laikā, lai pārvarētu valsts apdraudējumu un likvidētu tā sekas.
Prezidents likumprojektus Saeimā iesniedza pagājušā gada novembrī pēc tikšanās ar partiju deputātiem, kuri atzinīgi izteicās par piedāvāto likumdošanas iniciatīvu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
