Eiropas Komisija satraukta par konfliktu KNAB  (162)

Oficiāli ziņojums par situāciju katrā dalībvalstī, kas neatrodas īpašā ekonomiskā uzraudzībā, tiks publicēts piektdien, 26. februārī. Tomēr Latvijas Radio rīcībā nonākusī dokumenta versija liecina, ka EK ir satraukta par notiekošo KNAB. Tā norāda, ka iekšējās nesaskaņas traucē KNAB darbam un grauj šīs iestādes prestižu sabiedrības, sevišķi uzņēmēju acīs.

EK gan atzinīgi vērtē, ka KNAB pēdējos divos gados ir īpaši pievērsies korupcijas apkarošanai būvniecības jomā, kur esot vērojama nepietiekama konkurence, kā arī valsts iepirkumiem.

Tomēr 2015. gada pirmajā pusgadā esot krities uz tiesu nosūtīto lietu apjoms, norāda ziņojuma autori. Tāpat sabiedrības aptaujas dati liecina, ka tikai 30% uzņēmēju uzskata, ka cīņa ar korupciju notiek godīgi un objektīvi, nevis vēršoties tikai pret atsevišķiem cilvēkiem vai uzņēmumiem. Šis rādītājs kopš 2013. gada ir samazinājies par 16% un ir krietni zem Eiropas Savienības vidējā, proti 44%.

EK ir pārliecināta, ka rādītāju sarukšanai par pamatu ir iekšējie konflikti KNAB, vēsta Latvijas Radio.

Arī kopumā ēnu ekonomika un problēmas tiesu sistēmā ir daži no faktoriem, kas atbaida potenciālos ārvalstu investorus, uzsver EK. Maksājot algas aploksnēs, uzņēmumi var konkurēt ar pārāk zemām cenām, kas nebūtu iespējamas, ja tiktu nomaksāti visi nodokļi. Starptautiskās kompānijas, kas nevēlas piekopt šādu praksi, to apzinās un saprot, ka nevarēs veiksmīgi konkurēt Latvijas tirgū, tādēļ nemaz nesāk šeit darbu.

EK kā pozitīvu atzīmē to, ka pirmās instances tiesās ir paātrinājis administratīvo un civiltiesisko strīdu izskatīšanas ātrums. Tomēr joprojām pastāv problēmas ar tiesu administratoriem. Arī tas attur investorus no darbības Latvijā, jo viņi nav pārliecināti, ka iespējamie strīdi tiks izšķirti ātri un godīgi.

Tāpat norādīts, ka nepietiekamais finansējums veselības aprūpē negatīvi ietekmē darbaspēka kvalitāti, jo cilvēki gluži vienkārši nevar laicīgi tikt pie ārsta, lai izārstētu savas kaites, un vēlāk nevar pilnvērtīgi strādāt. Arī kopumā sarūkošais iedzīvotāju skaits un strādājošo izglītības līmenis ir vēl daži no iemesliem, kas kavē straujāku ekonomikas attīstību, uzsver EK.

Tāpat EK īpaši vērsusi uzmanību uz pārāk zemu atalgojuma līmeni valsts pārvaldē, kas nemotivē darbiniekus sasniegt rezultātus. Sauklis "maza un profesionāla valsts pārvalde" realitātē sastopas ar pretestību, jo no darbiniekiem tiek prasīts arvien vairāk, nepalielinot algu. Ar zemu samaksu ir grūti noturēt kvalificētus darbiniekus. No tā cieš arī Eiropas fondu projekti un dažādi iepirkumi, kuri tiek neprofesionāli vadīti, secinājusi EK.

Šādi ieteikumi dalībvalstīm tiek publicēti katru gadu.

Jau ziņots, ka jau otrajā gadā pēc Jaroslava Streļčenoka iecelšanas KNAB vadītāja amatā gaismā nāca iekšējie iestādes konflikti, kur daļa darbinieku pārmeta viņam neprofesionālu iestādes vadību. Vēlāk Streļčenoks rosināja virkni disciplinārlietu un atlaida dažus darbiniekus, kas viņu kritizējuši. Tāpat darbu birojā pameta vairāki izmeklētāji.

2015. gada sākumā toreizējā premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība") nolēma veidot komisiju Streļčenoka darbības izvērtēšanai, bet paralēli tam sāktas arī plašākas ekspertu diskusijas par KNAB pārraudzību un tā struktūru nākotnē. Lai gan martā premjere atzina KNAB darbību par neapmierinošu, taču valdošajā koalīcijā nav vienota viedokļa par Streļčenoka atbilstību amatam.

Savukārt pērnā gada oktobrī satraukumu par KNAB darbības spējām pauda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD). Lai labotu norādītos robus KNAB likumā, Saeimā tika virzīti tā grozījumi, taču eksperti pauda bažas, ka OECD rekomendāciju aizsegā tiek virzīti pretrunīgi grozījumi. Vēlāk arī Streļčenoks atzina, ka iecerētās likuma izmaiņas ļaus vienkāršāk atlaist KNAB darbiniekus.