Ebreju kopiena: Saeimas lēmums ir nozīmīgs solis vēsturiskā taisnīguma atjaunošanā  (66)

"Tas ir nozīmīgs solis vēsturiskā un cilvēciskā taisnīguma atjaunošanā, un šim procesam jāturpinās arī nākotnē," uzskata Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko. Viņš uzsver, ka šādi lēmumi "ļauj mums beidzot pāršķirt pagātnes traģiskās lapaspuses, atstājot šos notikumus vēsturē".

''Manuprāt, tam ir jānotiek tieši tā, kā to šodien paveica Saeimas deputāti - atbildīgi, ar cieņu un domājot par savas valsts godu," pauž Suharenko.

"Jau daudzkārt, uzstājoties dažādu auditoriju priekšā, esmu uzsvēris, ka Latvijas valsts nav atbildīga par savu ebreju pilsoņu genocīdu Otrā pasaules kara laikā, jo pati Latvija šajā periodā bija okupēta. Ebreju kopienas traģēdijā vainojami nacisti un viņu brīvprātīgie atbalstītāji. Tomēr tieši holokausta sekas ir iemesls, kāpēc kopiena līdz šim nespēja atjaunot savas tiesības uz īpašumiem, kuri tai un tās dalībniekiem piederējuši pirms kara," uzskata kopienas pārstāvis.

Viņš domā, ka šī ir īpaša situācija, kas prasa īpašu risinājumu. "Daudzu gadu garumā mēs skaidrojām šo problēmu un savu pozīciju sabiedrībai, diskutējām ar politiķiem, strādājām pie dialoga ar valsti un tagad jūtam gandarījumu par to, ka ir pieņemts tik cienīgs un taisnīgs lēmums," pateicas kopienā.

Suharenko uzsvēra, ka deputāti, kas nobalsoja par īpašumu nodošanu kopienai, nodemonstrēja "gan savu politisko gribu, gan cilvēcisku vīrišķību".

Atgūto īpašumu pārvaldei Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome veidos īpašu fondu. Visi ienākumi, kurus fonds gūs no īpašumu apsaimniekošanas, tiks ieguldīti Latvijā, un tas notiks atklāti un caurskatāmi, uzsver Suharenko.

Pamatmērķi, kuru īstenošanai tiks novirzīti šie līdzekļi, ir kultūras mantojuma saglabāšana, kopienas muzejs, tradīciju izpēte un popularizēšana, memoriālās programmas, apbedījuma vietu un sakrālo objektu sakopšana, labdarības programmas, izglītības attīstība un atbalsts jauniešiem, uzskaitīja kopienā.

Fonda valdē paredzēts iekļaut 11 cilvēkus. Seši no viņiem pārstāvēs Latvijas ebreju organizācijas, pieci - starptautiskās ebreju organizācijas.

Kā ziņots, Saeima ceturtdien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma likumus, kas nosaka piecu īpašumu nodošanu bez atlīdzības Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei.

Ebreju kopienai nodos ēku Abrenes ielā 2, Rīgā, kas ir bijusī ebreju skola un patlaban stāv tukša, ēku Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Rīgā, kas ir bijusī ebreju reliģiskā skola un tagad ir Finanšu ministrijas īpašums, ēku Ludzas ielā 25, Rīgā, kur kādreiz bijusi ebreju slimo kopšanas biedrība, ēku Kļavu ielā 13, Jūrmalā, kas ir bijusī sinagoga, bet tagad tajā izvietoti divi pašvaldības uzņēmumi, kā arī bijušo sinagogas ēku Lielajā ielā 31, Kandavā.