Ģimene no Afganistānas, kas tikko ieguvusi alternatīvo statusu, šonedēļ mēģinājusi Garkalnes novada bērnudārzā Langstiņos pieteikt savu bērnu, taču saņēmusi atteikumu. Pašvaldībā skaidrots, ka atteikums saistīts ar garo rindu uz bērnudārzu, ceturtdien vēsta raidījums "LNT Ziņas".
Sociālā tīkla "Facebook" bēgļu atbalsta grupā parādījusies informācija, ka bērnudārzs pieņemšot bēgļu bērnu tikai tad, ja afgāņu vecāki viņam iemācīs latviešu valodu, kas gan nav iespējams, jo paši vecāki to neprotot. Garkalnes novada dome šo versiju nosaukusi par nekorektu, jo patiesais atteikuma iemesls esot rinda uz bērnudārzu – priekšā 46 bērni.
"Neviens normatīvais akts mums neuzliek par pienākumu, nenostāda šos bēgļus priviliģētākā statusā attiecībā pret mūsu pašu iedzīvotājiem," raidījumam skaidrojis Garkalnes novada Juridiskās daļas vadītājs Jānis Frišfelds.
Alternatīvs risinājums varētu būt privātais bērnudārzs. Garkalnes novadā tādi ir vairāki, taču tur ar pašvaldības līdzfinansējumu vien nepietiks.
Taču pat, ja bērnam uzreiz atrastos vieta pašvaldības bērnudārzā, šī pirmsskolas izglītības iestāde Langstiņos nebūtu gatava, jo četrgadīgais afgāņu bērns nerunā ne vārda latviski vai angliski.
"Tur ir vajadzīgs kāds mentors, skolotājs, kurš tulko, kurš saprot.
Es gaidu palīdzību. Es domāju, ne tikai es, bet arī Garkalnes novads. Visi kopā gaidām kaut kādu plānu, kaut kādu risinājumu, kā mēs strādāsim," komentējusi bērnudārza vadītāja Ilze Briņķe.
Bērnudārza audzinātāja Līga Kalniņa raidījumam skaidrojusi – valodas nezināšana ietver arī bērna drošības riskus, piemēram, viņš nespēs pateikt, ka sāp vēders vai galva.
Speciāli asistenti, tulki būtu vajadzīgi pirmos mēnešus, norādījusi pašvaldība.
Patlaban no valsts tiek finansēti mentori tikai pieaugušajiem bēgļiem, palīdzot nokārtot dažādas ikdienišķas lietas, taču palīgi nedodas līdzi bēgļu bērniem uz bērnudārzu vai skolu.
"Loģiski, tie būs papildus finanšu līdzekļi, kas būs jāparedz plānos savā budžetā. Ja redzēsim, ka šis bēgļu skaits pieaugs, tad mums būs domē jālemj, kur rast šīs finanses, tad būs jāpārskata budžets, kur mēs varam rast šos līdzekļus," paudis Frišfelds.
Iekšlietu ministrijā raidījumam norādīts – tulku nodrošināšana bēgļu bērniem skolās tiešām ir pašvaldību pienākums un finansiāls slogs un tās nevar pretendēt arī uz bēgļu uzņemšanas valsts plāna 15 miljoniem eiro. Garkalnes novada dome situāciju nosaukusi par absurdu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!