Domnīcas "Providus" un "Sabiedrības par atklātību "Delna"" projekta "Valsts sagrābšanas pazīmju analīze" ietvaros Saeimas komisiju darbā novērojusi atsevišķus gadījumus, kad deputāti iesniedz priekšlikumus svarīgiem likumprojektiem, taču nespēj vai nevēlās tos pamatot.
Zīmīgi, ka arī otrajā monitoringa posmā šāda situācija novērota tieši likumprojekta "Grozījumi Enerģētikas likumā" izskatīšanā. Turklāt šoreiz tas noticis ne tikai privāto struktūru, bet arī valsts iestāžu interesēs.
Domnīcas "Providus" pētnieks Olafs Grigus skaidroja, ka "turpinot Saeimas monitoringu, iespējams novērot, ka deputāti bieži vien ir neapmierināti ar spiedienu, kas uz tiem tiek izdarīts no ministriju puses par to, ka likumprojekti jāizskata īsos laika termiņos".
Bažas par notiekošo paudis arī "Sabiedrības par atklātību "Delna"" direktors Gundars Jankovs: "Sekojot līdzi likumdošanas procesam Saeimā, redzams, ka privātā sektora zināšanu pārākums pār deputātu virzītiem priekšlikumiem saglabājas. Tas protams parāda deputāta attieksmi pret savu darbu, gan arī to, ka vitāli nepieciešams ieviest lobēšanas regulējumu."
Savukārt domnīcas "Providus" pētnieks Valts Kalniņš uzsvēra, ka "janvāra monitoringa ietvaros novērotais jaunums ir deputāta gatavība iesniegt sev nesaprotamus priekšlikumus pēc valsts institūciju iniciatīvas".
"Visticamāk, ka valsts struktūras deputātus neuzpērk, taču šāda prakse parāda attieksmi pret parlamentu kā vāju institūciju," pieļāva Kalniņš.
Projekta "Valsts sagrābšanas pazīmju analīze" monitorings 2016. gada janvārī aptvēra 23 likumprojektu izskatīšanu un vienas amatpersonu iecelšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
