Šodien, ZZS frakcijai prezentējot alternatīvo modeli, politiskais spēks atbalstīja koncepcijā ietvertās idejas, pastāstīja Batņa.
Viņš skaidroja, ka kopumā modeļa koncepcija frakcijas deputātus esot apmierinājusi, tomēr vēl aizvien ir vairākas neskaidrības, tostarp par pirmsskolas izglītības pedagogu atalgojumu, norādīja Batņa.
Neskaidrības rada papildus nepieciešamā finansējuma faktors, skaidroja Batņa, uzsverot, ka deputāti pauduši, ka vajadzības gadījumā izskatīs iespēju meklēt papildus nepieciešamo naudu pedagogu algu modelim.
Taujāts par to, vai viņam ir pārliecība par to, ka papildu līdzekļus izdosies iegūt, Batņa uzsvēra, ka beidzot jāaktualizē jautājums par skolotāju prestižu, tādējādi rodot atbildes uz jautājumu, kāpēc trūkst skolotāju un ir zema izglītības kvalitāte.
Kā ziņots, alternatīvo pedagogu darba samaksas modeli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) plānots iesniegt nedēļas laikā, pastāstīja Batņa. Viņš informēja, ka patlaban modelis ir gandrīz pabeigts - atlicis precizēt un savstarpēji saskaņot dažas modeļa nianses.
Nākamais solis būs modeli iesniegt IZM. Tas ministrijā tiks iesniegts Batņas vārdā ar norādi arī uz darba grupu, kurā piedalījās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija.
Kā ziņots, alternatīvais modelis paredz, ka pedagogam tiks samaksāts par visiem viņa veiktajiem pienākumiem, tomēr vienlaikus atalgojums būtu atkarīgs no skolēnu skaita.
Batņas jaunais modelis balstītos uz 40 stundu darba nedēļu, nevis 36 stundu darba nedēļu, kā to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātā modeļa variants.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
