Gaidāmajā Eiropas Savienības (ES) valstu vai valdību vadītāju sanāksmē ar Turciju, kur spriedīs par jautājumiem, kas saistīti ar migrācijas problēmu, gaidāmas "pamatīgas sarunas", tostarp par to, lai Turcija pieliek lielākas pūles savas robežas sargāšanā, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (V).
Politiķe, kura vēl nesen ar EP delegāciju viesojās Turcijā, lai uz vietas aplūkotu situāciju bēgļu krīzes risināšanā, norādīja, ka Turcijai joprojām jāpieliek lielākas pūles, lai sargātu savas robežas. "Lai bēgļu straume nenopludinātu ES un Grieķijas salas. Šie jautājumi ir jārisina kompleksi, un tas nebūs nemaz tik vienkārši," viņa prognozēja.
Viņa gan atzina, ka Turcija jau tagad pieliek maksimālas pūles, lai situāciju savā valstī risinātu pēc iespējas efektīvāk, tomēr esot jomas, kurās nepieciešama lielāka iesaiste.
"Turcija ir civilizēta valsts, un mums vienkārši ir jāvienojas par vairākām lietām, lai tās tiek arī pildītas," piebilda deputāte.
Vēstīts, ka Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pirmdien, 7. martā, dosies uz ES valstu vai valdību vadītāju sanāksmi ar Turciju, lai spriestu par jautājumiem, kas saistīti ar migrācijas problēmu.
Sanāksmi sasaucis Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks, un sagaidāms, ka tajā galvenais jautājums būs ES-Turcijas Kopīgā rīcības plāna ieviešanas izvērtēšana migrācijas plūsmu no Turcijas apturēšanai.
Iepriekšējos 18.-19. februāra Eiropadomes secinājumos valstu un valdību vadītāji uzsvēra, ka migrācijas plūsmu apturēšanai un cīņai pret cilvēku tirgotāju un kontrabandistu tīkliem prioritāte joprojām ir ES un Turcijas Kopīgā rīcības plāna pilnīga un ātra īstenošana. Tolaik Eiropadome atzina, ka Turcija ir spērusi soļus, lai īstenotu Kopīgo rīcības plānu, jo īpaši attiecībā uz Sīrijas bēgļu piekļuvi Turcijas darba tirgum un datu apmaiņu ar ES.
Vienlaikus tiek atzīts, ka migrantu plūsmas, kas no Turcijas ierodas Grieķijā, joprojām ir pārlieku lielas. Tāpēc jāpanāk, lai būtiski un ilgtspējīgi samazinātos nelegālās ieceļošanas gadījumu skaits no Turcijas ES. Lai to paveiktu, nepieciešami turpmāki centieni arī no Turcijas puses, lai nodrošinātu Kopīgā rīcības plāna efektīvu īstenošanu.
Latvija pozitīvi vērtē līdz šim Turcijas īstenotos pasākumus ES-Turcijas Kopīgā rīcības plāna īstenošanā. Latvija apņēmusies sniegt savu daļu finansiālās palīdzības bēgļu un viņu uzņemošo kopienu atbalstam caur Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā. Pozitīvi vērtējams fakts, ka gaidāmā humanitārās pārvietošanas shēma no Turcijas ir iecerēta kā brīvprātīga.
Tāpat Latvija atbalsta NATO iesaisti, lai sniegtu atbalstu bēgļu un migrācijas krīzes risināšanā Egejas jūrā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
