Korupcijas novēršana vai Vaškeviča ēna: VID vadība gaida rotāciju  (98)

VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone iepazīstinājusi Reiznieci-Ozolu ar tā dēvēto VID darbinieku melno sarakstu - cilvēkiem, kuri savu darbu, iespējams, neveic godprātīgi. Pēc tikšanās ministre situāciju nosaukusi par šokējošu, to pielīdzinot vēzim, kas plaši un dziļi izpleties VID struktūrvienībās.

Iepriekšējās plašās izmaiņas VID struktūrvienību vadībā notika 2010. un 2011. gadā, kad no amata tika atbrīvots dienesta ģenerāldirektors Dzintars Jakāns, kā arī uz darbu finanšu ministrijā tika aizrotēts viņa vietnieks Vladimirs Vaškevičs. 2011. gadā Vaškevičs tika apcietināts par kukuļdošanu lielā apmērā.

VID mājaslapā publicētais CV liecina, ka iepriekš Pētersone nekur nav strādājusi. 1995. gada jūlijā Pētersone VID sākusi strādāt par Bauskas nodaļas Audita daļas galveno nodokļu inspektori, bet jau ar 1997. gadu kļuvusi par Bauskas nodaļas Audita daļas priekšnieci. Kāpjot pa karjeras kāpnēm dienestā, pirms nepilniem trīs gadiem Pētersone no VID ģenerāldirektora vietnieces nodokļu jomā un Nodokļu kontroles pārvaldes direktores kļuva par VID ģenerāldirektori. Gadu gaitā bijusi arī Galvenās nodokļu pārvaldes direktora vietniece un VID Galvenās nodokļu pārvaldes Nodokļu kontroles daļas priekšniece.

Pētersone VID vadītājas amatā nomainīja Nelliju Jezdakovu, kas 2013. gada vasarā iesniedza atlūgumu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pret Jezdakovu sāka kriminālprocesu par korupciju, vēlāk gan to izbeidzot. Uzņēmējs, kurš liecināja par kukuļa došanu Jezdakovai, iesaistīts 22 kriminālprocesos, vēlāk vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

1988. gadā Pētersone absolvējusi Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju, iegūstot lauksaimniecības ekonomista grāmatveža kvalifikāciju, kas pielīdzināts profesionālā maģistra grādam ekonomista kvalifikācijā. Savukārt 2003. gadā biznesa augstskolā "Turība" Pētersone ieguvusi maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā.

Pētersone saņēmusi arī vairākus apbalvojumus – pēdējais ir Finanšu ministrijas goda zīme par nozīmīgu ieguldījumu VID darba vadīšanā. Iepriekš saņēmusi arī Finanšu ministrijas Goda rakstu par nozīmīgu ieguldījumu vai sasniegumu finanšu nozarē, par nozīmīgu sasniegumu finanšu nozares politikas veidošanā un īstenošanā, kā arī saņēmusi divus VID Atzinības rakstus par godprātīgu, pašaizliedzīgu darbu un ieguldījumu VID attīstībā.

Vēl Finanšu ministrija apbalvojusi Pētersoni ar Goda rakstu par ilggadīgu, godprātīgu darbu un nozīmīgiem sasniegumiem finanšu nozares politikas veidošanā.

Darbu VID Undzēns sācis 1992. gadā kā Zemgales muitas Grenctāles muitas punkta muitas virsuzraugs. Pēc gada kļuvis par muitas maiņas priekšnieku, bet 1994. gadā četrus gadus nostrādājis kā Bauskas rajona nodaļas muitas Grenctāles muitas punkta muitas maiņas priekšnieks. 1998. gadā kļuvis par Bauskas rajona nodaļas muitas priekšnieku.

No 1999. līdz 2000. gadam bijis Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas nodaļas direktors, bet jau 2000. gadā iemantojis VID ģenerāldirektora pirmā vietnieka un Galvenās nodokļu pārvaldes direktora amatus. Strādājis arī par VID Administratīvās pārvaldes direktoru, taču visilgāk – astoņus gadus – bijis Rīgas reģionālās iestādes direktors.

1997. gadā Undzēns ieguvis augstāko izglītību Latvijas Universitātes (LU) Juridiskajā fakultātē tiesību zinātnēs, saņemot jurista kvalifikāciju. 1999. gadā turpat ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnēs.

Arī Undzēns saņēmis apgalvojumus par godprātīgu darbu, sniedzot ieguldījumu VID attīstībā, un par ilggadīgu, teicamu, godprātīgu darbu un līdzdalību finanšu nozares politikas īstenošanā.

Pelēkā VID strādā kopš 1997. gada, bet tieši nodokļu jomā darbojas kopš 2002. gada. Pirms vadošajiem amatiem Pelēkā bijusi Nodokļu maksātāju konsultāciju pārvaldes direktora vietniece, Nodokļu un nodevu grāmatvedības un pārējo valsts ieņēmumu piemērošanas daļas vadītāja. Vēl pirms tam ieņēmusi Galvenās nodokļu pārvaldes Nodokļu grāmatvedības daļas priekšnieces, Darījumu apliecinošo dokumentu nodaļas priekšnieces un Metodikas nodaļas galvenās juristes amatus.

Pirms tam viņa bijusi Nodokļu normatīvo aktu piemērošanas un ekspertīzes nodaļas galvenā juriste, kā arī Nodokļu ekspertīzes nodaļas galvenā nodokļu inspektore.

2002. gadā Rīgas tehniskajā universitātē (RTU) ieguvusi ekonomista kvalifikāciju uzņēmējdarbības vadībā, bet 2006. gadā absolvējusi RTU un ieguvusi profesionālo maģistra grādu muitas un nodokļu administrēšanā. Vēl 2006. gadā LU savas zināšanas papildinājusi ar jurista kvalifikāciju, bet patlaban studē Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas maģistra studiju programmā projektu vadība.

Pelēkā apbalvota ar Ministru kabineta Atzinības rakstu par nozīmīgu ieguldījumu nodokļu administrēšanas darba attīstībā, veicinot ēnu ekonomikas apkarošanu, kā arī saņēmusi VID apbavojumus par ilggadēju un godprātīgu darbu, nozīmīgu personisko ieguldījumu un iniciatīvu VID mērķu sasniegšanā, augstu darba kvalitāti un profesionalitāti VID uzdevumu kvalitatīvā izpildē.

No 2009. līdz 2012. gadam strādājis VID Finanšu policijas pārvaldes direktoru. 2012. gadā kļuvis par VID ģenerāldirektora vietnieks noziedzības apkarošanas jomā, turpinot strādāt arī par Finanšu policijas pārvaldes direktoru. Sākot no 2013. gada ir VID ģenerāldirektora vietnieks noziedzības apkarošanas jomā.

Kā liecina VID publicētā informācija, arī Čerņeckis pirms darba VID nekur citur nav strādājis.

1999. gadā absolvējis Latvijas Policijas akadēmiju un ieguvis jurista kvalifikāciju, bet 2001. gadā turpat ieguvis tiesību zinātnes maģistra grāds kriminālistikas un operatīvās darbības teorijas apakšnozarē. Savulaik, Čerņeckim kļūstot par VID vadītāja vietnieku, dienests informēja, ka laikā no 2000. līdz 2002. gadam ierēdnis apmeklējis vairākus auditorkompānijas KMPG un PHARE, kā arī ASV vēstniecības, Eiropas Savienības un Tieslietu ministrijas organizētos kursus un konferences saistībā ar korupcijas novēršanu.

Čerņeckis saņēmis Valsts policijas Jubilejas goda zīmi par sniegto nozīmīgo ieguldījumu Valsts policijas uzdevumu īstenošanā un attīstības veicināšanā. Tāpat saņēmis VID Goda zīmes par augstu darba kvalitāti VID uzdevumu izpildē un par nozīmīgu personisko ieguldījumu muitas dienesta attīstībā.

1995. gadā iecelts par VID Muitas departamenta direktoru, bet gadu vēlāk stājies Muitas pārvaldes direktora amatā. 1996. gadā iecelts arī par Muitas pārvaldes direktora vietnieku, bet sākot ar 2010. gadu ieņēmis VID ģenerāldirektora vietnieka muitas jomā un Muitas pārvaldes direktora amatus.

2016. gada februāra beigās VID vadītāja Ināra Pētersone Kravali no amata atbrīvojusi. Viņš gan solījis lēmumu par viņa atlaišanu pārsūdzēt Finanšu ministrijā. Pēc VID skaidrotā, Kravalim beigusies augstākā līmeņa pielaide valsts noslēpumam, bet viņš nav lūdzis to pagarināt. Ņemot vērā to, ka VID Muitas pārvaldes vadītāja amatā bez šādas pielaides nav iespējams strādāt, pieņemts lēmums Pētersones vietnieku atbrīvot no amata.

Bijušais Muitas pārvaldes šefs RTU ieguvis pirmā līmeņa profesionālā augstāko izglītību.

Kravalis bijis iesaistīts arī tiesu procesos un skandālos. 1997. gadā bijušais Rīgas muitas priekšnieks Vigo Leitholds paziņojis, ka Kravalis devis īpašus atvieglojumus firmai "Lansmanis un Partneri", bet 2011. gadā pēc Finanšu ministrijas (FM) Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departamenta direktora vietnieka Vladimira Vaškeviča apcietināšanas saistībā ar kukuļdošanu izskanējusi neoficiāla informācija, ka persona, kurai 50 000 eiro kukulis bijis paredzēts, ir VID Muitas pārvaldes vadītājs Tālis Kravalis, liecina LETA arhīvs. Bijušais VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns paudis šaubas par to, ka Kravalis būtu īstais adresāts, jo uzraugošais prokurors esot norādījis, ka šī amatpersona kontrolējot operatīvos darbiniekus, kas neietilpstot Kravaļa pienākumos. Kravalis līdz šim uzskatīts par galveno liecību tiesvedībā pret Vaškeviču.

Tolaik VID informēja, ka Ceipe VID strādā kopš 1995. gada. Gadu iepriekš viņš absolvēja Latvijas Universitātes pedagoģijas un psiholoģijas fakultāti. No 2004. līdz 2007. gadam viņš mācījies Latvijas Policijas akadēmijas Juridiskajā fakultātē.Līdz 1996. gadam Ceipe strādājis kā Muitas departamenta Inspekcijas daļas Revīzijas nodaļas jaunākais muitas eksperts, no 1996. līdz 1997. gadam viņš bijis VID Muitas pārvaldes Inspekcijas daļas Revīzijas nodaļas jaunākais muitas eksperts, 1997. gadā strādājis kā VID Muitas pārvaldes Inspicēšanas daļas muitas eksperts, līdz 1998. gadam – kā VID Muitas pārvaldes Inspicēšanas nodaļas vecākais muitas eksperts, vēl gadu bijis VID Muitas pārvaldes Iekšējā audita daļas vecākais muitas eksperts, liecina aģentūras LETA arhīvs.

Laikā no 1999. līdz 2003. gadam viņš bijis VID Galvenās muitas pārvaldes Iekšējā audita daļas Inspekcijas nodaļas priekšnieks, tad gadu bijis VID Galvenās muitas pārvaldes Inspekcijas nodaļas priekšnieks, laikā no 2004. līdz 2010. gadam – VID Galvenās muitas pārvaldes Inspekcijas daļas priekšnieks, bet no 2010. līdz 2011. gadam – VID Muitas pārvaldes direktora vietnieks.

Valsts administrācijas skolā amatpersona lasījusi kursu "Korupcijas novēršana", bet kā starptautiskais eksperts piedalījies atbalsta misijā Melnkalnē un citās vietās. Laikā, kad Ceipe tika iecelts Muitas kriminālpārvaldes vadītāja amatā, mediji ziņoja, ka jau pieminētais Vaškevičs viņu centies atcelt no Muitas pārvaldes direktora Tāļa Kravaļa vietnieka amata.

Kā liecina valsts amatpersonu deklarāciju datu bāzes informācija, līdz tam Podiņš bija Finanšu policijas pārvaldes trešās izmeklēšanas daļas vadītājs. 2009. gadā raidījums "Nekā personīga" par tā brīža Kurzemes nodaļas Finanšu policijas priekšnieku Podiņu vēstīja kā par iespējamu tālaika finanšu ministra Einara Repšes (JL) izraudzītu Finanšu policijas pārvaldes priekšnieka amata kandidātu, kam bijis jāatbrīvojas no šīs struktūrvienības vadītāja vietniekiem, tostarp tā brīža Izmeklēšanas daļas priekšnieces Ļubovas Švecovas.

Kā liecina amatpersonu deklarāciju datu bāze, Švecova direktora vietnieces amatu pametusi pērnā gada septembrī.

Arī pašreizējais Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes vadītājs Marjans Burijs šajā amatā tika iecelts 2011. gadā. Līdz tam viņš bija Muitas kriminālpārvaldes direktors un tika uzskatīts par Vaškevičam pietuvinātu personu.

Šī rotācija notika pēc tam, kad Ģenerālprokuratūra secināja, ka Muitas kriminālpārvaldes darbā bija būtiski trūkumi un nepilnības. Jaunizveidotajā Burija vadītajā Nodokļu parādu piedziņas pārvaldē tobrīd, ieskaitot viņu, bija divi darbinieki.

Portāls "pietiek.com" vēsta, ka līdz ar ministres iecerētajām rotācijām VID struktūrvienībās Burija atgriešanās tagadējās Muitas policijas pārvaldes vadībā esot ļoti iespējama.

Tolaik par Muitas kriminālpārvaldi sauktās iestādes vadībā Burijs tika ierotēts 2009. gadā, kurš līdz tam bija šīs struktūrvienības vadītāja vietnieks un Izlūkošanas daļas priekšnieks.