Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) veselības ministram Guntim Belēvičam (ZZS) pieprasa apturēt tālāku virzību grozījumiem, kas mainītu jauno ārstu rezidentūras vietu sadali, paredzot iespēju mediķus uz pieciem gadiem nosūtīt strādāt uz reģioniem, tomēr Belēvičs no šīs ieceres negrasās atkāpties.
Minētie grozījumi arī paredz, ka priekšroka uz valsts apmaksātu rezidentūru būtu tiem jaunajiem speciālistiem, kuri ar reģionālo slimnīcu būtu noslēguši līgumu.
Kā sacīja LĀB valdes loceklis Roberts Fūrmanis Roberts Fūrmanis, šie grozījumi satrauc gan ārstus, gan studentus. Viņš piebilda, ka topošie ārsti ir nobažījušies par iespēju rezidentūru iziet tepat Latvijā.
Fūrmanis norādīja, ka līgums ar reģionālo slimnīcu nevar būt prioritārs, ārstu uzņemot rezidentūrā. Šāds līgums gan varētu dot bonusa punktus.
LĀB arī uzskata, ka grozījumi nevar kalpot par "ielāpu" ārstu trūkuma mazināšanai reģionos.
Fūrmanis arī sacīja, ka lielākā problēma ir nepietiekamo rezidentūras vietu skaits, proti, šobrīd Latvijā trūkstot 300 ārstu, bet rezidentūras vietas šogad būs tikai 200. LĀB uzskata, ka rezidentūras vietu skaitam jābūt tikpat lielam, cik daudz ir jauno ārstu.
Ārsti arī norāda, ka Latvijas pašvaldībām ir aktīvāk jāiesaistās jauno speciālistu piesaistei, jo jaunajiem ārstiem ir jāvēlas doties strādāt uz reģioniem. Tāpat šī jautājuma sakārtošanai ir jārisina algu jautājums, jo 450-500 eiro nav adekvāta samaksa jaunam ārstam, piebilda Fūrmanis. Līdz ar to LĀB vēlas, lai grozījumu virzīšana valdībā tiktu paturēta.
Tomēr, kā norādīja veselības ministrs, ārstu trūkums reģionos ir jārisina un Veselības ministrija no šīs ieceres atteikties negrasās. Tomēr, kā piebilda Belēvičs, LĀB var nākt ar saviem priekšlikumiem un ierosinājumiem.
Pirms tam Fūrmanis vēl norādīja, ka pēc tikšanās ar Belēviču turpināsies LĀB valdes slēgtā daļa, kur tiks lemts par šo jautājumu. Taujāts, vai tas varētu būt pieprasījums demisijas pieprasīšanai, Fūrmanis norādīja, ka nekomentēs minēto jautājumu.