Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Aizliegtais paņēmiens" izvēlēti tikai deviņi advokāti, kuri strādā ar sabiedrības uzmanības centrā nokļuvušām lietām, nevis lielākie Latvijas advokātu biroji. Tāpēc pētījums pilnībā neatspoguļo nozares darbību, portālam "Delfi" skaidro Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece un zvērināta advokāte Guna Kaminska, komentējot izskanējušo informāciju par ļoti atšķirīgajām zvērinātu advokātu nomaksāto nodokļu summām.
Raidījums bija aplūkojis deviņu advokātu – Saulveža Vārpiņa, Romualda Vonsoviča, Viktora Tihonova, Egīla Radziņa, Jāņa Lozes, Oskara Rodes, Uģa Grūbes, Alda Gobzema un Egona Rusanova – nodokļu nomaksu 2014. un 2015. gadā. Četri no viņiem 2015. gadā vidēji mēnesī nodokļos samaksājuši apmēram 90 eiro, kas esot mazāk nekā valstij nodokļos vidēji maksā skolotājs vai strādnieks ar minimālo algu, vēstīja "Aizliegtais paņēmiens".
Viens no šiem advokātiem nodokļus nav maksājis pēdējos trīs gadus, bet 2015. gadā pat palicis valstij parādā – apmēram 800 eiro.
"Vispirms būtiski ir izprast advokātu darba samaksas specifiku. Advokātam nav nemainīgi un garantēti stabili ienākumi katru mēnesi. Klientu maksājumi advokātam var krietni svārstīties ne tikai pa mēnešiem, bet arī pa gadiem. Jāatceras, ka naudas summa, ko klients iemaksā advokāta vai advokātu biroja norēķinu kontā, nav advokāta ienākums," skaidroja Kaminiska.
Viņa sacīja, ka sarežģītākās lietas varot ilgt pat vairākus gadus, un, ja tāda ir bijusi vienošanās ar klientu, tad advokāts atlīdzību saņem tikai pēc lietas pabeigšanas. "Tā arī skaidrojama situācija, ka ienākumi un attiecīgi samaksātie nodokļi kādam advokātam vai advokātu birojam ir ievērojami augstāki vienā gadā, bet citā – sarukuši. Otrkārt, jāuzsver, ka pastāv divi advokātu darbības veidi: zvērināts advokāts strādā un maksā nodokļus individuāli, vai arī vairāki advokāti apvienojas advokātu birojā un visi ienākumi tiek dalīti kopīgi – telpu nomai, nodokļu samaksai, citiem izdevumiem," nodokļu nomaksas specifiku nozarē atklāj Zvērinātu advokātu padomes vadītāja.
Savukārt zvērināts advokāts Aldis Gobzems pirmdienas vakarā savā sociālā tīkla "Facebook" kontā rakstījis, ka "Guntis Bojārs un komanda apzināti nepateica, ka nodokļus maksā gan birojs, gan advokāts un ka par abiem tika uzdoti jautājumi man un maniem kolēģiem".
"Tad, ja "Aizliegtais paņēmiens" būtu parādījis kopējo ainu, tad kopējā aina pilnīgi visiem deviņiem jau rādīja ko citu. Bet tad nebūtu sensācijas cienīgi pieņēmumi. Otrs – "Aizliegtā paņēmiena" komanda vismaz man neko nepārmeta par kādiem pārkāpumiem, līdz ar to vismaz es neredzēju pamatu atklāt to, kas var skart arī manu klientu intereses. Trešais un galvenais – "Aizliegtais paņēmiens" melo, jo es nekad neesmu atteicis sarunu kameras priekšā. Man tāda nav tikusi piedāvāta. Ceturtais - man nekad nav bijuši konflikti ar institūciju, kas administrē minēto jautājumu, tādēļ mest ēnu uz visiem raidījumā minētajiem advokātiem, tostarp mani, acīmredzot ir raidījuma mērķis vai cits man nezināms iemesls. Jā, un man nav nodokļu parādu," liecina Gobzema ieraksts.
Kā pirmdien vēstīja "Aizliegtais paņēmiens", atsevišķi advokāti ir naski nodokļu maksātāji. Kāds no raidījumā aplūkotajiem advokātiem, piemēram, 2015. gadā nodokļos samaksājis 67 tūkstošus eiro, bet advokāts Vonsovičs, kurš aizstāvējis Latvijas banku un Finanšu ministriju "Bankas Baltija" likvidatoru prasībā, 2014. gadā nodokļos samaksājis vairāk nekā pusmiljonu eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
