Saeima uztic lielāku varu KNAB šefam  (85)

Lai arī iepriekš par likuma grozījumiem bijušas asas diskusijas, deputāti to izskatīja raiti, noraidot partijas "Vienotība" ieceri izslēgt otrajā lasījumā atbalstītos deputāta Alekseja Loskutova (V) priekšlikumus, kurus iepriekš kritizēja KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrība.

Attiecīgās likuma normas tagad precizētas atbilstoši Saeimas Juridiskā biroja ieteikumiem.

Saeimas Preses dienestā norādīja, ka likuma izmaiņas izstrādātas pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijām, kas Latvijai sniegtas korupcijas apkarošanas jomā.

Regulējumā precizēts biroja statuss, nosakot, ka tā ir tiešās pārvaldes iestāde un biroja institucionālo pārraudzību īsteno ar Ministru prezidenta starpniecību. Tas nozīmē, ka premjeram būs tiesības pārbaudīt KNAB priekšnieka pieņemto pārvaldes lēmumu tiesiskumu un atcelt prettiesiskus lēmumus. Pārraudzība neattieksies uz lēmumiem, ko KNAB pieņem, īstenojot savas funkcijas korupcijas novēršanā.

Tāpat noteikts, ka turpmāk viena un tā pati persona par KNAB priekšnieku varēs būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Patlaban šāds termiņš likumā nav noteikts. Pašlaik KNAB priekšnieku pēc Ministru kabineta (MK) ieteikuma uz pieciem gadiem ieceļ Saeima. Uz biroja priekšnieka amatu MK izsludina atklātu konkursu.

Likums paredz, ka KNAB amatpersonas un darbinieki turpmāk būs valsts dienesta attiecībās. Tāpat noteikts, ka biroja amatpersonas dienesta attiecību izbeigšanai un atbrīvošanai turpmāk nebūs nepieciešama arodbiedrības piekrišana.

Grozījumi paredz pilnveidot procedūru, atbrīvojot KNAB priekšnieku no amata – turpmāk pēc Ministru prezidenta vai ģenerālprokurora sniegtās informācijas iemeslus biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata vērtēs komisija, kuru vadīs ģenerālprokurors. Komisijas sastāvā strādās Valsts kancelejas direktors, Satversmes aizsardzības biroja direktors, Drošības policijas priekšnieks, kā arī ar padomdevēja tiesībām - ne vairāk kā trīs Sabiedriski konsultatīvās padomes pilnvaroti pārstāvji.

KNAB priekšnieks komisijas lēmumu 10 dienu laikā varēs pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, un šo tiesas nolēmumu nevarēs pārsūdzēt. Ja komisijas lēmums nebūs pārsūdzēts vai tiesa to būs atzinusi par tiesisku, premjers varēs iesniegt Saeimā attiecīgu lēmuma projektu par KNAB priekšnieka atbrīvošanu no amata. Savukārt Saeimas lēmumu par biroja priekšnieka atbrīvošanu no amata nevarēs pārsūdzēt.

Izmaiņu autori iepriekš uzsvēra, ka KNAB priekšnieka atbrīvošana būs iespējama tikai ar pamatotiem iemesliem un izveidotās komisijas atļauju.

Patlaban likums nosaka vairākus iemeslus KNAB priekšnieka atbrīvošanai no amata. Tas var notikt, ja vadītājs ir iesaistījies politiskajā organizācijā vai slimības dēļ nav pildījis savus pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas. Tāpat pašlaik priekšnieku var atbrīvot no darba par neatbilstību ieņemamam amatam. Pašlaik arī noteikts, ka atbrīvošanas iemeslus izvērtē komisija, kuru vada ģenerālprokurors vai viņa pilnvarots virsprokurors.

KNAB iepriekš norādīja, ka likuma grozījumi stiprinās KNAB, jo novērsīs tiesisko nenoteiktību jautājumā par KNAB amatpersonu piederību valsts dienestam. Tikmēr KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrība paudusi bažas par iespējamo KNAB priekšnieka patvaļu un iespējām vieglāk atbrīvot darbiniekus no darba.

Izmaiņas KNAB likumā bija nepieciešamas, jo līdz šim likuma piemērošana praksē pilnībā nenodrošināja OECD Konvencijas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos.

Saskaņā ar valdības uzdoto līdz septembrim KNAB jāizstrādā jauns biroja likums.